Kā pārliecināties, vai hemoroīdi patiesībā nav kas daudz ļaunāks?
Hemoroīdi ir delikāta un intīma problēma, bet tieši kautrēšanās un vilcināšanās savlaicīgi lūgt ārstam padomu rada vislielāko risku tam, ka laika gaitā hemoroidālā saslimšana progresē un drīz vien prasa daudz nopietnāku ārstēšanu. Tāpēc noteikums numur viens ir – rīkojies! “Galu galā pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem katrs otrais no mums dzīves laikā ar šo problēmu sastopas,” stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi anālās atveres apvidū un taisnajā zarnā, kas pilda svarīgu uzdevumu, neļaujot fēcēm patvaļīgi izkļūt no anālās atveres brīžos, kad klepojam vai šķaudām. “Problēma sākas tad, kad šie vēnu mezgliņi iekaist vai sāk paplašināties, radot niezi, sāpes, diskomfortu un asiņošanu. Ja hemoroīdi veidojas kā ārējie mezgli anālās atveres ārpusē, tos cilvēks noteikti pamanīs. Savukārt par iekšējo mezglu esamību taisnajā zarnā var pat nenojaust,” stāsta Amanda Ozoliņa.
Reizēm savlaicīgi uzsākt ārstēt hemoroīdus kavē kāds no trīs mītiem, kuriem daudzi ar pārliecību tic.
1. mīts: Ja neasiņo, visticamāk tie nav hemoroīdi
Te būtu jāatceras, ka hemoroidālajai saslimšanai ir četras stadijas. Pirmajā stadijā var būt asiņošana no taisnās zarnas pēc tualetes apmeklēšanas, bet paši hemoroīdi atrodas iekšpusē un uz āru neiznāk. Ja saslimšana ir otrajā stadijā, pēc tualetes apmeklējuma hemoroīdi mēdz iznākt uz āru, bet paši arī ieiet atpakaļ anālajā atverē. Trešā stadija ir tad, kad hemoroīdi izslīd no zarniņas, bet atpakaļ paši vairs netiek. Savukārt, ceturtajā stadijā hemoroīdi jau ir pilnībā izslīdējuši no zarnas un iekšā vairs nav dabūjami. Pirmā un otrā ir agrīnas stadijas, kad hemoroīdus vēl var ārstēt ar konservatīvu terapiju – ziedēm, smērēm, medikamentiem. “Tomēr pamanot jebkuras no hemoroidālās saslimšanai raksturīgām pazīmēm – asiņošanu, asiņainus izdalījumus no taisnās zarnas, vēdera izejas traucējumus, sataustāmus veidojumus anālās atveres rajonā, diskomfortu, sāpes, niezi, kas pastiprinās ilgstošas sēdēšanas vai sportošanas laikā, vēlams konsultēties ar ārstu, jo cilvēks pats nekad nevar skaidri zināt, vai tas, kas minētās sūdzības rada, patiešām ir hemoroīdi. Pastāv risks, ka šie minētie simptomi nemaz nenorāda uz paplašinātiem hemoroīdu mezgliem, bet var būt taisnās vai resnās zarnas vēža priekšvēstneši,” brīdina farmaceite Amanda Ozoliņa.
2. mīts: Jāsāk ēst veselīgāk un problēma pāries
Viens no galvenajiem hemoroīdu cēloņiem patiešām ir neveselīgs, mazkustīgs dzīvesveids, uztura paradumi (asa, pikanta un trekna pārtika), aizraušanās ar alkoholu, smēķēšana. Tomēr – ne tikai! Hemoroidālo saslimšanu var sekmēt arī stress, pārgurums, smagumu celšana, hroniski aizcietējumi. Ar šo problēmu sastopas gan fiziski smaga darba darītāji, gan tie, kuri ikdienā veic sēdošu darbu (datorspeciālisti, grāmatveži, šoferi) vai kuriem ilgstoši jāstāv kājās (frizieri, farmaceiti, ķirurgi, pārdevēji, konditori). Lielākā riska grupā ir arī cilvēki virs 50 gadu vecuma, sievietes grūtniecības laikā un postmenopauzes periodā, kad organismā samazinās estrogēna un progesterona līmenis. Arī vielmaiņas problēmas – liekais svars, augsts cukura līmenis asinīs un cukura diabēts rada lielāku hemoroīdu veidošanās risku. Savukārt, pretiekaisuma preparātu un prettrombotisko līdzekļu lietošana var izprovocēt hemoroīdu asiņošanu.
3. mīts: Hemoroīdi ārstējami tikai ķirurģiski
Ne vienmēr hemoroīdi ārstējami tikai ķirurģiski. Amanda Ozoliņa uzsver, ka vieglākos gadījumos pacientam tiek nozīmētas dažādas ziedes vai svecītes, ko vakarā var ievadīt taisnajā zarnā. Tikai savlaicīgi vēršoties pie ārsta, ir lielāka iespēja, ka hemoroīdi vieglāk pakļausies ārstēšanai: “Slimības sākumā bieži vien pietiek ar medikamentiem vai nelielām korekcijām uzturā un dzīvesveidā, piemēram, pietiekamu šķidruma un šķiedrvielu uzņemšanu, nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm. Tomēr, ja problēmu ilgstoši ignorē, hemoroīdi kļūst arvien nepatīkamāki, traucējošāki, sāpīgāki. Jo vēlāk vēršas pēc palīdzības, jo lielāka iespēja, ka tos būs jāārstē ķirurģiski,” norāda Amanda Ozoliņa.
Kā sev palīdzēt, ja ir hemoroīdu paasinājumus:
- Vairāk kustieties! Pastaigājieties, peldieties, nodarbojieties ar lēnu skriešanu.
- Uzņemiet šķiedrvielas! Iekļaujiet uzturā dārzeņus, augļus, putraimus, klijas.
- Aktivizējiet vielmaiņu! Sāciet rītu ar glāzi silta ūdens, ko vēlams izdzert tukšā dūšā.
- Padzerieties! Uzņemiet pietiekamu šķidruma daudzumu ikdienā.
- Par tīrību! Rūpīgi ievērojiet higiēnu pēc tualetes apmeklēšanas, gādājiet par tīrību anālās atveres zonā.
- Medikamenti, kas var noderēt! Ja nepieciešams, var lietot vazoprotektīvos līdzekļus, kas sašaurina vēnu (hemoroīdu) sieniņas, palielina asinsvadu izturību un mazina to caurlaidību. Visvairāk pētītais vazoprotektors un venotoniskais līdzeklis (palielina vēnu tonusu) ir mikronizēta attīrīta flavonīdu frakcija (diosmīns +hesperidīns). Kā liecina pētījumi, diosmīna lietošana kombinācijā ar hesperidīnu pēc četrām ārstēšanas dienām aptur akūtu asiņošanu pat 92% pacientu, mazinās arī tādi simptomi kā diskomforts anālās atveres zonā, sāpes, izdalījumi.
- Nepieļaujiet aizcietējumus! Lietderīgi lietot arī laksatīvos līdzekļus, kas veicina vēdera izeju. Ieteicams arī ik pa laikam lietot probiotiķus. Vēdera pūšanās gadījumā labi palīdz bifidobaktērijas, šķidrākas vēdera izejas gadījumā — Saccharomyces boulardii, cietākas vēdera izejas gadījumā – labāk izvēlēties laktobaktērijas.
- Atcerieties! Hemoroīdi mēdz veidoties atkārtoti, ja problēmas rašanās cēlonis netiek novērsts un dzīvesveidā nekas netiek mainīts.