Hronisku slimību saraksts, ko lielāks risks ir piedzīvot “pūcēm” jeb tiem, kas gulēt dodas vēlu
Jaunā pētījumā atklāts, ka tiem cilvēkiem, kuri gulēt dodas vēlu jeb ir tā sauktais “pūču tips”, ir lielāks risks dzīves laikā saslimt ar tādām hroniskām slimībām kā 2.tipa cukura diabēts un sirds slimībām, vēsta CNN.
Saskaņā ar pētījumu, kas pirmdien publicēts žurnālā "Experimental Physiology", “pūcēm” biežāk novērota arī insulīna rezistence - glikozes metabolisma traucējumi, kā rezultātā samazinās organisma audu jutības pret insulīnu, neskatoties uz normālu vai paaugstinātu tā līmeni asinīs.
“Ja miega hronotips ietekmē to, kā mūsu organisms izmanto insulīnu un ietekmē vielmaiņu, tad tas, ka cilvēks dod priekšroku aizmigšanai vēlās vakara stundās, varētu būt noderīgi, lai prognozētu sirds slimību un 2. tipa diabēta risku,” sacīja pētījuma galvenais autors Stīvens Malins, Rutgersa universitātes Ņūdžersijā Kinezioloģijas un veselības katedras asociētais profesors.
“Ir pierādījumi, ka vēls nakts miegs ir saistīts arī ar lielāku risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Tiek ierosināti vairāki mehānismi: miega zudums, miega-nomoda sistēmas neatbilstība, ēšana vēlāk dienas laikā un tas, ka cilvēks ir pakļauts mazāk rīta gaismas un vairāk vakara gaismas, kas, kā ir pierādīts, ietekmē insulīna jutību, paskaidroja neiroloģijas profesors Dr. Filis Zī.
Ķermeņa pulkstenis – kas tas tāds?
Visiem cilvēkiem ir cirkadiskais ritms - iekšējais 24 stundu ķermeņa pulkstenis, kas regulē hormona melatonīna izdalīšanos, lai veicinātu miegu, un pārtrauc ražošanu, lai mēs pamostos. Mūsu ķermeņa pulkstenis nosaka arī to, kad esam izsalkuši, kad jūtamies vāji un kad esam pietiekami enerģiski, lai vingrotu, kā arī daudzas citas organisma funkcijas.
Tradicionāli saullēkts un krēsla regulē cilvēka miega un nomoda ciklu. Dienas gaisma iekļūst acīs, nonāk smadzenēs un iedarbina signālu, kas nomāc melatonīna ražošanu. Kad saule noriet, ķermeņa pulkstenis atkal ieslēdz melatonīna ražošanu, un pēc dažām stundām nāk miegs.
Jūsu personīgais miega hronotips, kas, domājams, ir iedzimts, var mainīt šo dabisko ritmu. Ja kopš dzimšanas esat “cīrulis”, jūsu diennakts ritmā melatonīns izdalās daudz agrāk. Savukārt “pūcēm” iekšējais ķermeņa pulkstenis melatonīnu izdala daudz vēlāk, tāpēc agri no rīta šie cilvēki ir gausāki un modrības maksimums tiek sasniegts vēlāk pēcpusdienā un vakarā.
Eksperti norāda, ka miega hronotips var būtiski ietekmēt darba ražīgumu, sekmes skolā, sociālo funkcionēšanu un dzīvesveida paradumus.
