Kā pelējums padara mūs slimus: eksperta padomi mājas drošībai

Izdala divus pelējuma sēņu ietekmes veidus. Viena ir tiešā ietekme, kad cilvēks ieelpo mikroorganismu – sēņu sporas. Tās visbiežāk izraisa alerģiju, taču nopietnākos gadījumos sēne var sākt “dzīvot” cilvēka ķermenī, radot ārkārtīgi smagus, grūti ārstējamus un pret antibiotikām noturīgus plaušu iekaisumus.

Otra ietekme, par kuru cilvēki zina mazāk, bet kas ir vēl bīstamāka, ir saskare ar sēņu izdalītajiem mikotoksīniem. Daži no tiem ir ārkārtīgi kaitīgi centrālajai un perifērijai nervu sistēmai, sensibilizējoši, arī kancerogēni. To negatīvā ietekme parādās ilgtermiņā, tāpēc nereti pat grūti noteikt, kas ir patiesais veselības problēmu cēlonis.

Pelējuma alerģijas simptomi ir līdzīgi citām alerģijām: ādas, acu, rīkles kairinājums, dermatīts, konjunktivīts, šķaudīšana, aizlikts deguns, smagākos gadījumos arī drudzis un elpas trūkums. Cilvēkiem ar pelējuma alerģiju un astmu pelējums var pastiprināt astmas lēkmes. Pelējuma alerģiju nevar izārstēt, jo imūnā atbilde ir radīta, un katru reizi, kad cilvēks saskarsies ar pelējumu, tā reaģēs. Taču pelējums var izprovocēt alerģiju arī pret kaut ko citu, jo ir padarījis imūnsistēmu jutīgāku.

Pelējums var ierosināt citu mikrobu un baktēriju savairošanos, kas var izraisīt iekaisumu. Saskare ar pelējumu var veicināt arī sinusītu jeb deguna blakusdobuma (sīnusa) gļotādas iekaisumu.

Aspergillus sēnes var izraisīt aspergilozi, kas var ietekmēt plaušas, radot simptomus kā klepus, sēkšana, elpas trūkums, kā arī degunu – parādās iesnas un galvassāpes. Šīs sēnes var būt iemesls apgrūtinātai elpošanai, klepum, nogurumam un neaizskaidrojamam svara zudumam.

Pelējuma krāsa nav rādītājs tam, cik kaitīga var būt tā ietekme uz veselību, tomēr melnais pelējums patiešām ir viens no bīstamākajiem. Ja šāds pelējums ir lielā apjomā, iedarbība var būt neirotoksiska un kancerogēna.

Radiet pelējumam neērtus apstākļus!

Ivars Vanadziņš atzīst, ka efektīvu līdzekļu cīņā ar pelējumu īsti nav, taču jāmēģina vismaz novērst apstākļus, kas mājokli padara par pelējumam pievilcīgu dzīves vietu. 

● Uzlabojiet vēdināšanu telpās – bez vēdināšanas pelējumu apkarot neizdosies. Daudzdzīvokļu mājās to ne vienmēr viegli paveikt, jo ventilācijas šahtas ir tik sliktā stāvoklī, ka pašas ir labs pelējuma perēklis. Tādā gadījumā var logos iestrādāt vēdināšanas sistēmas.

Ir arī vēdināšanas sistēmas mitrām telpām, kas automātiski ieslēdzas, kad mitruma līmenis ir pārāk augsts. Cilvēki gan dažkārt nevēlas tādas ierīkot, jo žēl palaist vējā par dārgu naudu pirkto siltumu. Ja vienīgā iespēja mājoklī ir atvērt logu, tad tas regulāri ir jādara.

● Pelējuma sēnēm nepatīk saule, tāpēc, ja vien tā telpās iespīd, izsauļojiet arī tumšākos kaktus. Ir nopērkami arī mitruma nosūcēji telpām ar paaugstinātu mitruma līmeni, taču efektīvi būs industriālie modeļi, kuru ekspluatācija būs dārga un skaļa.   

● Telpās, kur ir problēmas ar ārsienām un mitruma kondensēšanos, risinājums var būt telpas siltināšana no iekšpuses, taču obligāti ir jākonsultējas ar zinošu speciālistu. Kaut ko salīmējot pie sienas, var sanākt vēl sliktāk. Nenāktu par ļaunu uzmeklēt konkrēto ēku būvniecības principus pārzinošu ekspertu.

Ja iegādājaties jaunu mājokli, painteresējieties, kāds plānots sienas “pīrāgs”, pārliecinieties par tā kvalitāti. Ja ēku nolemts siltināt, no būvnieka jāpieprasa kvalitāte, vajadzības gadījumā jāpieaicina neatkarīgs eksperts, lai neveidotos jau pieminētie rasas punkti.

● Tekoši jumti, konstrukciju šuves, logi, sienas un caurules ir jāsalabo, lai mitrums pastāvīgi nenokļūtu iekštelpās. Ja privātmājā ir ārsienu zonas, piemēram, zem loga, kur gadiem iekļuvis ūdens un iemitinājies pelējums, var gadīties, ka labākais risinājums ir šo vietu pārmūrēt, lai atbrīvotos no sēnes.

● Būvmateriāli, kam pievienoti pretsēnīšu līdzekļi, nav brīnumnūjiņa. Tie nedarbosies mūžīgi. Turklāt, ja mitrums un pelējums veidosies aiz tiem, tie vispār nepalīdzēs. Nereti cilvēkiem šķiet, ka no pelējuma var tik vaļā, ja to paslēpj zem labi biezas apdares materiālu kārtas. Taču tā nav pilnībā hermētiska. Tāpat būs šuves, pa kurām mikroskopiskās sēnes vai, precīzāk, to hifas tiks cauri. Istaba varbūt izskatīsies svaigi izremontēta, taču pēc laika iemītnieki var sākt sūdzēties par apslēptā pelējuma radītām alerģiskām reakcijām – apsarkušām acīm, skrāpēšanos kaklā, šķaudīšanu.

Notīrīšana – tas nav uz ilgu laiku

Ja uz virsmas telpā izveidojies prāvs pelējuma plankums, nekas cits neatliek, kā to mehāniski noņemt. Tomēr jārēķinās, ka sēne pēc brīža turpinās augt. Pelējuma noņemšanai pieejami dažādi līdzekļi, taču Ivars Vanadziņš iesaka rūpīgi izlasīt to lietošanas pamācību. Pretpelējuma līdzekļos ir spēcīgas vielas, pēc kuru lietošanas telpā kādu laiku nav ieteicams uzturēties, un tā ir intensīvi jāvēdina. No rīta notīrām, atstājam logus vaļā, lai vēdinās, un mājās atgriežamies tikai vakarā. Uz pāris nedēļām no redzamā pelējuma būs miers. Sēnei nepatiks ne sārmaina, ne skāba vide, taču tādu to varam radīt tikai uz noteiktu brīdi. Turklāt pašiem šādās telpās arī vairs nebūs īpaši veselīgi uzturēties.  

Ķeroties klāt pelējumam, neaizmirstiet šādus nosacījumus.

• Jālieto aizsargbrilles, cimdi un P2 vai P3 respirators. 

• Pēc darba ir jāiet dušā un zem tekoša ūdens jānomazgājas. 

• Viss aprīkojums, kas izmantots pelējuma apkarošanā, ieskaitot lupatas, respiratorus, ir jāizmet. Būtu neprāts tos pataupīt nākamajai reizei, jo tajos jau būs labi iedzīvojusies pelējuma sēne.

Visu rakstu lasi žurnāla “100 labi padomi Par Veselību” jaunajā numurā. Vēl žurnālā intervija ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, datorgrafiķes, grāmatas “Trīs runči un viņu cilvēks” autores Olitas Tidomanes pieredzes stāsts par saslimšanu ar pirmā tipa cukura diabētu, padomi, kā uzturēt gremošanas procesus labā kārtībā, efektīvāko ziemas tēju receptes un citi noderīgi raksti. Pērc žurnālu preses tirdzniecības vietās visā Latvijā, lasi arī digitālo versiju un abonē Zurnali.lv.