Traucējošas atraugas un smaguma sajūta - kā pret to cīnīties

Aptieku tīkla "Apotheka" farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai.

To, ko tautā dēvē par atraugām, medicīnā sauc par aerofāgiju – tas ir gluži fizioloģisks process, kura laikā organisms atbrīvojas no gāzēm un gaisa, kas norīts ēdot, dzerot vai runājot. Norītais gaiss paaugstina spiedienu kuņģī. Ja tam nesekotu atrauga, kuņģa darbība tiktu bremzēta, tāpēc, vienlaikus reflektoriski saraujoties vēdera un kuņģa izejas muskulatūrai, fizioloģiski tiek atgrūsts gaiss. “Bet vēl jāatceras, ka gāzes parasti veidojas gremošanas sistēmas augšējā trešdaļā. Neliels daudzums šo gāzu ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu gremošanas procesu: gāzes aktivizē kuņģa darbību, veicina tā satura sajaukšanos un noslāņošanos. Tieši tāpēc atraugas ir absolūti visiem cilvēkiem,” skaidro Jursa. Situācijās, kad atraugas kļūst traucējošas, noteikti būtu jāaizdomājas, vai tajā nav vainojams kāds no četriem iemesliem, kas šo procesu pastiprina. Vairumā gadījumu šos iemesls var novērst.

Iemesls Nr.1: pārāk lielas porcijas

Visbiežāk atraugas, kas rodas pēc maltītes, ir signāls, ka ir ēsts par daudz un kuņģis ar atviļņa palīdzību cenšas atbrīvoties no liekā ēdiena, ko tobrīd nav spējīgs pārstrādāt. To apzinoties, ieteicams ēst lēnām un pieturēties pie noteikta porcijas apjoma, paturot prātā, ka sāta sajūta iestājas kādu laiku pēc maltītes beigām.

Iemesls Nr.2: ēdot sarunājas, lasa, skatās TV…

Ēšanas laikā pievēršoties vēl kādām citām darbībām, piemēram, sarunām vai lasīšanai, vairs netiek ievērots pareizs košļāšanas un rīšanas režīms. “Tādējādi netiek kontrolēts ēšanas ātrums un izpaliek tik svarīgā sakošļāšanas fāze, kuras laikā gremošanas sistēmas centri tiek sagatavoti turpmākai ēdiena pārstrādei. Ēdot pārāk ātri, kuņģī nokļūst arvien vairāk gaisa un traucējošas atraugas pēc maltītes ir neizbēgamas,” skaidro farmaceita asistente Agnese Jursa. “Turpretim ēdot lēnām, bez steigas, kārtīgi sakošļājot pārtiku un rijot mazus kumosus, kuņģī tiek līdzsvarots spiediens un kuņģis spēj piemēroties arvien lielākam tilpumam. Arī situācijās, ja atraugām pievienojas puvuma (vecu olu) smaka, ir vērts aizdomāties, vai iepriekšējā maltītē nav uzņemts pārāk liels ēdiena apjoms. Nepatīkamo aromātu visticamāk ir izraisījis sērūdeņradis, kas radies kuņģī, kurā pārāk ilgi aizkavējušās nesagremota ēdiena masas, ko gremošanas trakts nav paguvis pārstrādāt.”

Iemesls Nr.3: aizraušanās ar košļājamo gumiju

Arī zelējot košļājamo gumiju, tiek norīts daudz gaisa. Tādā veidā uz laiku apmānām savu gremošanas sistēmu – tā tiek stimulēta, bet ēdiens netiek uzņemts. Turklāt jāatceras, ka košļājamā gumija satur daudz ogļhidrātu, ksilitolu un sorbitolu, kas arī veicina gāzu veidošanos un uzkrāšanos gan kuņģī, gan zarnu traktā. Tas var kļūt par iemeslu, kādēļ pastiprinās atraugas.

Iemesls Nr.4: pārmērīgi trekns ēdiens, pārāk daudz kafijas

Dažkārt, ja atraugas kļuvušas pārmērīgas un traucējošas, tas liecina, ka kuņģa vārstveida muskulis un viss tā slēdzošais mehānisms ir kļuvis vājš. “Ja regulāri uzturā lieto daudz treknu produktu, arī kofeīnu, alkoholu, piparmētras, kā arī dažādus medikamentus, tas ilgtermiņā atslābina gludo muskulatūru un ar laiku padara vājāku arī kuņģa vārstveida muskuli. Savukārt tūlītēju iedarbību uz šo muskuli var panākt, ja lieto gāzētus dzērienus vai ēd lielas porcijas, kas palielina kuņģa tilpumu. Tad atraugas ir neizbēgamas! Tomēr, ja atrauga ir bez nepatīkama aromāta un pēcgaršas, tas nenotiek biežāk kā 10–11 reizes dienā ēdienreižu starplaikos, tad uztraukumam nav pamata un šādu situāciju var uzskatīt par fizioloģisku normu,” saka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Pēc atraugām mutē nepatīkama garša? Pārbaudi veselību!

Jāatceras, ka kuņģī ir ne tikai kuņģa skābe, bet tajā nonāk arī gremošanas sula – žults, tāpēc reizēm atraugas pavada rūgta vai skābena garša mutē. “Ja tas neatkārtojas bieži, par to nevajag uztraukties. Skāba pēcgarša norāda uz paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, bet rūgta pēcgarša liecinās par to, ka no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī ir ieplūdusi žults. Ja skābas vai rūgtas atraugas novēro bieži, regulāri un ilgstoši, ir vērts veikt papildu izmeklējumus, lai pārliecinātos, vai šis nav simptoms kādai kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa kaitei vai diafragmas trūcei, iespējams arī stenokardijai vai pat miokarda infarktam. Lai izslēgtu šīs saslimšanas un nepieciešamības gadījumā uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ārsta konsultācija un izmeklējumi būtu ļoti ieteicami,” iesaka farmaceita asistente.

Atraugas kopā ar smaguma sajūtu – kādus ieročus lietot?

Ja ir ieēsts par daudz un moka atraugas kopā ar smaguma sajūtu, tad var palīdzēt aptiekā nopērkami uztura bagātinātāji, vērtīgās dabas veltes, kā arī bezrecepšu medikamenti gremošanas veicināšanai.

• Lai atjaunotu kuņģa un zarnu trakta darbību, ieteicams kādu laiku uzturā iekļaut probiotiķus.
• Cigoriņu sakne un olveida ceļtekas sēklapvalki var palīdzēt uzturēt normālu gremošanas sistēmas funkciju, veicināt ēdiena pārvietošanos zarnu traktā.
• Smaguma sajūtu vēderā var palīdzēt mazināt ķimeņu un fenheļa augļi.
• Ingvera sakne palīdz nomierināt kuņģi, mazina diskomforta un nelabuma sajūtu, rūpējas par vēdera dobuma veselību un normālu gremošanas trakta darbību.
• Artišoks un pienene palīdz uzlabot gremošanu, īpaši pārmērīgas ēšanas vai treknu ēdienu lietošanas laikā.
• Dažādu gremošanas trakta problēmu gadījumā var lietot arī priežu skuju ekstraktu.
• Var ņemt palīgā bezrecepšu medikamentus, kuru sastāvā ir aktīvā viela – simetikons, kas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus, tādējādi atbrīvotās gāzes var tikt aizvadītas no organisma dabīgā veidā. Savukārt gremošanas ferments – pankreatīns palīdzēs sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, tādejādi palīdzot pārstrādāt apēsto pārtiku un mazinot smaguma sajūtu vēderā.
• Lai organismam vieglāk būtu pārstrādāt pārtiku, ir ļoti svarīgi uzturā lietot pietiekami daudz ūdens – 1,5–2 litrus dienā.