Situācijas, kad jāsteidz pārbaudīt zarnas
Ar resnās zarnas vēzi pie mums ik gadu saslimst aptuveni 1100 cilvēku, diemžēl to bieži atklāj novēloti. Viens no iemesliem – resnās zarnas vēzim pat gadiem ilgi var nebūt simptomu. Tāpēc ir īpaši svarīgi veikt diagnostiku – slēptā asiņu piejaukuma testu fēcēs. Šo testu cilvēkiem riska grupā – no 50 līdz 74 gadu vecumam – apmaksā valsts un izsniedz ģimenes ārsts, skaidro Diagnostikas centra gastroenteroloģe Ilona Vilkoite.
Savukārt kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija ir vienīgā metode, kas ļauj izmeklēt resno zarnu no iekšpuses un laikus diagnosticēt un ārstēt resnās un taisnās zarnas slimības.
Ko spēj kolonoskopija?
Ar šo metodi var noteikt iespējamo asiņošanas cēloni, veikt biopsijas – paņemt audu gabaliņu no aizdomīgām resnās zarnas gļotādas vietām, veikt ārstnieciskas manipulācijas, piemēram, polipektomiju jeb polipu noņemšanu (kolorektālais vēzis parasti sākas kā labdabīgs polips, kas aug no gļotādas). Audu paraugus pēc tam sūta uz laboratoriju, lai pārbaudītu, vai nav ļaundabīgu šūnu.
Laikus noņemot polipus – gļotādas izaugumus resnajā zarnā, pirms ir attīstījusies ļaundabīga slimība –, kolorektālo vēzi var novērst. Kaut arī lielākā daļa polipu nemainās un saglabā savu labdabīgumu, daļa no tiem, ja netiek likvidēti, var attīstīties par vēzi. Tāpēc endoskopisti skrīninga kolonoskopijas laikā noņem visus polipus.
Ja izmeklējuma laikā atrasts un noņemts polips, tālākā rīcība ir atkarīga no histoloģiskās analīzes, kā arī polipa lieluma.
Nepieciešama sagatavošanās
Sagatavošanās kolonoskopijai bieži vien ir nepatīkamāka, apgrūtinošāka un biedējošāka nekā pats izmeklējums. Iepriekšējā dienā pirms izmeklējuma pacients nedrīkst ēst, jādzer speciāls šķidrums, kas rosinās zarnas iztīrīšanos jeb, vienkārši sakot, caureju. Vismaz četras dienas iepriekš ieteicams atteikties no jebkura veida sēkliņu lietošanas uzturā, tostarp neēst maizi vai smalkmaizītes ar sezama, magoņu un citām sīkām sēkliņām. Tās netiek sagremotas un paliek pie zarnu sieniņām ilgāk nekā citu produktu atliekas, izmeklējuma laikā būtiski ierobežojot zarnas pārskatāmību.
Kolonoskopija nav sāpīga, to veic īslaicīgā sedācijā, pacientu iemidzinot uz procedūras veikšanai nepieciešamo laiku. Daļai pacientu pēc procedūras var būt neliels diskomforts, sāpes vēderā vai uzpūsta vēdera sajūta, bet tā ir normāla parādība; lai ārsts labāk varētu apskatīt zarnas gļotādu, procedūras laikā zarnā tiek iepūsts gaiss. Ja pacienta resnā zarna ir garāka vai vairāk izlocīta, pēc procedūras ne vienmēr izdodas atsūkt visu gaisu, tāpēc arī rodas nepatīkamās sajūtas. Parasti tās neturpinās ilgi un mazinās, līdzko pacients sāk aktīvāk kustēties.
Uzreiz pēc izmeklējuma, tikko pacients ir atmodies no miedziņa, viņš drīkst paēst. Vienīgi pie automašīnas stūres pašam nevajadzētu sēsties, jo kādu laiku vēl var saglabāties miegainība.
ZINĀŠANAI
- Zarnu veselību ieteicams pārbaudīt ikvienam, kuram ir kādas sūdzības par to darbību, sāpes vēderā, aizcietējumi vai pārāk bieža šķidra vēdera izeja, bieža vēdera pūšanās.
- Steidzama kolonoskopija nepieciešama, ja ir zarnu asiņošana, arī čūlainais kolīts, bet plānotas kolonoskopijas ir vērstas uz resnās zarnas audzēju, kā arī citu slimību iespējami agrīnu diagnostiku.
- Ja ir pozitīvi slēpto asiņu testa rezultāti, par kolonoskopiju pacientam ir jāmaksā tikai valsts noteiktā pacientu iemaksa. Uz izmeklējumu (iepriekš piesakoties) jāierodas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu un personu apliecinošu dokumentu.
