Īpaši no karstuma aicina uzmanīties rīdziniekus

Dzeramā ūdens krāni pieejami Vērmanes dārzā pie rotaļu laukuma, Ziedoņdārzā, Esplanādē, Mežaparkā pie zoodārza ieejas, Krišjāņa Barona ielas bērnu laukumā, Rātslaukumā  un citās vietās.

Rīgas dome arī aicina ikvienu izmantot kādu no galvaspilsētas peldvietām. Rīgā tagad ir astoņas oficiālas peldvietas: jūrā - Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos; Daugavā - Rumbulā, Ķīpsalā Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kā arī Bābelītī. Ir arī neoficiālā peldvieta Ķīšezerā, bet arī tajā, tāpat kā oficiālajās peldvietās, dežurē Rīgas pašvaldības policijas Glābšanas dienesta darbinieki. Vecāķu un Vakarbuļļu pludmalēs arī šogad ir pacelts Zilais karogs, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Lai veldzētos karstajā laikā, tāpat ikvienam ir iespēja izmantot bradājamos baseinus Ziedoņdārzā un Grīziņkalnā.

Lai nepakļautu savu organismu riskam pārkarst, iedzīvotāji aicināti atcerēties par profilaksi un karstā laikā valkā vieglu kokvilnas vai linu apģērbu, kas nekavē sviedru izdalīšanos, dzer pēc iespējas vairāk šķidruma, laiku pa laikam apslacīties ar vēsu ūdeni, samitrināt vismaz seju, kaklu un plaukstas. Nepieciešams uzraudzīt mazus bērnus, vecāka gadagājuma cilvēkus, pamodināt tos, kas tveicē aizsnaudušies saulē.

Visbiežāk cilvēki cieš no karstuma, kad organisms nespēj atdzist un kompensēt karstuma radīto ietekmi. Pārkarst var ne tikai saulē – iepērkoties tirgū, sēžot uz soliņa vai mājās, bet arī smacīgās, nevēdinātās telpās. Pārkaršanu veicina: karstums; mitrums; nepietiekama šķidruma uzņemšana; bezvējš; neatbilstošs apģērbs un fiziska slodze.

Ja redzi, ka blakām esošajam cilvēkam seja kļūst sarkana, paātrinās pulss un elpošana, nekavējoties palīdzi viņam nokļūt pēc iespējas ātrāk ēnā un vēsumā, kur ir svaigs gaiss. Cietušo vajadzētu novietot guļus, lai galva ir vienā līmenī ar ķermeni un atbrīvot no spiedoša apģērba. Pie galvas jāpieliek aukstā ūdenī samitrināts dvielis, lai ātri mazinātu karstumu, ar to var noslaucīt arī visu ķermeni. Vieglākos gadījumos slimība var izzust pāris stundu laikā. Smagākos noteikti jāmeklē ātrā palīdzība vai cietušais jānogādā slimnīcā. Ja cilvēks zaudējis samaņu un neelpo, nepieciešama mākslīgā elpināšana. Ja cilvēks ir pie samaņas, viņam jādod padzerties vēsu ūdeni, labāk minerālūdeni, kas atjauno zudušo sāļu līdzsvaru.

Rīgas dome atgādina, ka jānovērtē karstums un lauku/mazdārziņu darbus nav ieteicams veikt saules tveicē, un tāpat pārkaršanu var veicināt arī intensīvas sportiskas aktivitātes.

Tveice īpaši bīstama maziem bērniem. Īpaša piesardzība jāievēro bērnu vecākiem. Zīdaiņiem pārkaršana ir visbīstamākā, jo vēl nav nostabilizējusies termoregulācijas sistēma. Līdz ar to zīdainim pārkaršanas ietekme var atstāt sekas uz visām organisma sistēmām un pat beigties letāli. Lai pasargātu mazus bērnus no pārkaršanas radītām sekām, jāraugās, lai bērns regulāri padzertos, un vēlams palielināt ierasti izdzertā šķidruma daudzumu. Vislabāk derēs tieši ūdens.

Lai pasargātu savu veselību karstā laikā, ieteicams savu dienu plānot tā, lai pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē, nestrādāt ārā, kad karstums ir visintensīvākais. Ja tomēr bez tā nevar, jāparūpējas par pietiekamu daudzumu ūdens un piemērotu apģērbu – cepuri un vieglām, gaišām drēbēm.

Karstā laikā mediķi ieteic:
•    izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē vai karstās, nevēdinātās telpās;
•    palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to, pirms sāk mocīt slāpes;
•    pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni;
•    nelietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina organisma atūdeņošanos;
•    lietot saules aizsargkrēmus, lai neapdegtu;
•    lai atvēsinātos, iet vēsā dušā, vannā, norīvēties ar slapju dvieli.