Kā gaļas lietošana uzturā saistīta ar prostatas vēzi?
Jaunākie pētījumi liecina, ka arī protstatas problēmas sākas un beidzas zarnu traktā.
Vīrieši parasti par prostatu nedomā, kamēr tā nerada problēmas. Nelielais dziedzeris, ko bieži salīdzina ar valriekstu, atrodas zem urīnpūšļa, kur klusi un neuzkrītoši pilda savas daudzās nepieciešamās funkcijas, sajaucot enzīmus un sēklas plazmas sastāvdaļas, kas ļauj tai brīvi plūst. Līdz kādā brīdī vīrietis pamana, ka sācis naktīs celties, lai ietu uz tualeti, vai ka urīna strūkla vairs nav tik spēcīga kā agrāk.
Iepauzējiet ar sarkanās gaļas lietošanu
Sarkanā gaļa ir kļuvusi par sava veida nepopulārāko produktu, liels tās patēriņš tiek saistīts ar vēzi un kardiovaskulārajām slimībām.
Vairums liellopu gaļas, ko pārdod pārtikas veikalos, tiek saražots fermās, kur dzīvnieki uzturas saspiestos apstākļos, tiek baroti ar graudiem un kukurūzu, nevis ganās zaļā zālītē un saņem vakcīnas, antibiotikas un nereti arī augšanas hormonus. Tomēr daudzos pētījumos, kur gaļa tiek minēta kā visu problēmu cēlonis, netiek nošķirta rūpnieciski pārstrādāta gaļa, fermās audzētu liellopu gaļa un gaļa no bioloģiskajās saimniecībās audzētiem lopiem, tāpēc šos rezultātus ir grūti interpretēt. Vesela rinda neskaidro faktoru, piemēram, cilvēka aktivitātes līmenis un svars, arī padara pētījumu rezultātus neskaidrus.
Šo problēmu akcentēja nesen veikts pētījums. 2021. gadā plaši publicētā Oksfordas Universitātes pētījumā zinātnieki analizēja apjomīgu datubāzi par 474 985 pusmūža vīriešiem, kas laikposmā starp 2006. un 2010. gadu iesaistījās britu Biobank pētījumā. Pētījuma dalībniekus novēroja līdz 2017. gadam un salīdzināja šo vīriešu uzturā patērēto gaļas daudzumu ar hospitalizācijas datiem un mirstību.
Regulāriem gaļas ēdājiem, kas vidēji apēda 70 gramus gaļas dienā (gaļas izstrādājumu vai svaigas gaļas veidā, bet ar nezināmu gaļas izcelsmi), bija par 15% lielāks sirds slimību risks, par 30% lielāks risks saslimt ar cukura diabētu un gandrīz par trešdaļu lielāks risks (31%) nākotnē saslimt ar pneimoniju. Tomēr pētnieki konstatēja, ka rezultāti mainījās, ja ņēma vēra pētījuma dalībnieka ķermeņa masas indeksu. Problēmas bija galvenokārt cilvēkiem, kam bija aptaukošanās un liekais svars, tāpēc jautājums par to, cik lielā mērā gaļas patēriņš ietekmē svara pieaugumu, kas varētu būt veselības problēmu īstais vaininieks, joprojām paliek neatbildēts.
Ēdiet vairāk augu valsts produktu
Vēl vienā prospektīvā kohortas pētījumā, kas 2021. gada novembrī publicēts "American Journal of Clinical Nutrition", tika pētīta veģetāra uztura ietekme uz prostatas vēzi. Pētnieki izmantoja Veselības nozares profesionāļu pētījuma datus par 47 239 vīriešiem (Health Professionals Follow-up Study, 1986–2014).
Pētnieki no Ņujorkas Universitātes un Manhattan Veterans Affairs, kā arī T.H. Čena Sabiedrības veselības skolas un Kalifornijas Universitātes novēroja 6655 vīriešus, kam bija konstatēts prostatas vēzis. Pētījuma dalībnieku vidū bija 515 vīrieši ar audzēju pēdējā stadijā, 956, kam bija letāls iznākums (metastāzes vai nāve), un 806, kuru nāves cēlonis tika attiecināts uz prostatas vēzi. Pētnieki secināja, ka “lielāks dārzeņu un augļu patēriņš bija saistīts ar būtiski zemāku letāla prostatas vēža risku.”
Vīriešiem, kas bija jaunāki par 65 gadiem, bet ne tiem, kam bija pāri 65, lielāks augļu un dārzeņu patēriņš bija saistīts ar mazāku prostatas vēža risku kopumā, kā arī mazākiem draudiem saslimt ar prostatas vēzi galējā stadijā, letālā vai neārstējamā formā. 10
Vajadzīgi tomāti
Ja ir kāds augs, ko var uzskatīt par superproduktu vīrieša veselībai, tad tie ir tomāti. Tas ir augs, kura labvēlīgā ietekme uz kardiovaskulāro veselību ir plaši atzīta jau vairākus desmitus gadu.
Tomāti ir bagātīgs likopēna, bēta karotīna, folātu, kālija, C vitamīna un flavonoīdu, kā arī E vitamīna avots, tomēr uzturvielas svaigos un ceptos tomātos var atšķirties. Termiska apstrāde, piemēram, paaugstina likopēna līmeni, bet samazina citu uzturvielu līmeni, tāpēc būtu ieteicams ēst gan svaigus, gan termiski apstrādātus tomātus.
“Daudzas no šīm uzturvielām var darboties atsevišķi vai kopā, lai aizsargātu lipoproteīnus un asinsvadu šūnas no oksidēšanās, kas ir vispāratzīts aterosklerozes rašanās cēlonis,” stāsta pētnieki no Ziemeļkarolīnas štata universitātes (North Carolina State University).
