3 ēdienreizes dienā ir aplams modelis. Pētnieki iesaka, cik tad bieži vajadzētu ēst
Mūsdienu dzīve ir veidota, pamatojoties uz ēšanas režīmu – trīs galvenās ēdienreizes dienā. Mums tiek stāstīts, ka brokastis ir dienas svarīgākā ēdienreize, darbā ir pat speciāli atvēlēts laiks pusdienu pārtraukumam un ģimenes dzīve darba dienās griežas ap vakara maltīti, ko vairums uzskata par dienas galveno. Vai tiešām šis ir veselīgākais ēšanas režīms?
Pirms apsvērt, cik bieži mums vajadzētu ēst, zinātnieki aicina padomāt, kad mums nevajadzētu ēst. Periodiska badošanās, kad ēdiena uzņemšana tiek ierobežota līdz astoņām stundām dienas laikā, kļūst par plašu pētniecības objektu.
Kalifornijas Bioloģisko pētījumu institūta pētniece Emīlija Manogiana stāsta, ka aptuveni 12 stundas diennaktī mūsu organisms pavada bez ēdiena un tas ir brīdis, kad gremošanas sistēma beidzot var atpūsties.
Viskonsinas Universitātes Medicīnas un sabiedrības veselības skolas asociētā profesore Rozalīna Andersone ir pētījusi kaloriju ierobežošanas priekšrocības, kas saistītas ar zemāku iekaisuma līmeni organismā. “Ja katru dienu ievērotu nelielu badošanās periodu, cilvēks varētu gūt zināmus ieguvumus. Badošanās organismu nostāda citā stāvoklī, proti, tas ir gatavs daudz ātrāk pamanīt un izlabot bojājumus,” stāsta Andersone.
Pētniece uzskata, ka periodiska badošanās labāk atbilst tam, kā mūsu organisms ir attīstījies: “Tas dod organismam pārtraukumu, lai tas spētu uzkrāt pārtiku un nogādāt enerģiju tur, kur nepieciešams. Badošanās varētu arī uzlabot mūsu glikēmisko reakciju, proti, kad pēc ēšanas paaugstinās glikozes līmenis asinīs. Mazāks glikozes līmeņa pieaugums asinīs ļauj organismā uzkrāt mazāk tauku”.
Dati liecina, ka agras vakariņas un badošanās laika pagarināšana palielina pozitīvo ietekmi uz organismu, piemēram, uzlabo glikēmijas kontroli.
Vai viena ēdienreize dienā neatstās mūs izsalkušus? Ja periodiska badošanās ir veselīgs ēšanas veids - cik daudz ēdienreižu dienā tad ir pieļaujamas?
Daži eksperti apgalvo, ka vislabāk ir ieturēt vienu ēdienreizi dienā, tostarp Deivids Levickis, Kornela universitātes Cilvēka ekoloģijas koledžas Ņujorkā profesors, kurš pats to dara.
"Ir daudz datu, kas liecina, ka, ja es jums parādīšu ēdienu vai ēdiena attēlus, jūs, visticamāk, ēdīsiet, un, jo biežāk ēdiens ir jūsu priekšā, jo vairāk jūs tajā dienā apēdīsiet," viņš saka.
Tas ir tāpēc, ka, pirms mums bija ledusskapji un lielveikali, mēs ēdām, kad ēdiens bija pieejams. Vēstures gaitā mēs ēdām vienu ēdienreizi dienā, tostarp senie romieši ēda vienu ēdienreizi ap pusdienlaiku, stāsta pārtikas vēsturniece Serena Čarringtone-Holinsone.
Vai pēc vienas ēdienreizes dienā mēs nejutīsimies izsalkuši? Ne vienmēr, apgalvo Levitskis, jo izsalkums bieži vien ir psiholoģiska sajūta.
Tikmēr pētniece Emīlija Manogiana neiesaka turēties pie tik drastiska plāna, kā vienas ēdienreizes dienā, jo tādējādi var paaugstināties glikozes līmenis asinīs, kad mēs neēdam – tā saucamā glikoze tukšā dūšā. “Tā vietā es ieteiktu pieturēties pie divām līdz trim vieglām maltītēm dienā, uzsvaru liekot uz dienas pirmo pusi,” piebilst pētniece.
