Brīdinājums virknei bīstamu slimību: ko par veselību atklāj paaugstināts asinsspiediens?

Mainot dzīvesveidu no neveselīgākiem ieradumiem uz veselīgiem, var izvairīties no asinsspiediena paaugstināšanās virs normālā līmeņa vai ātri atjaunot to normā. 

Kas ir normāls?

Asinsspiediena līmeni nosaka pēc diviem rādītājiem, ko mēra dzīvsudraba (Hg) milimetros (mm): sistoliskais asinsspiediens rāda arteriālo spiedienu, sirdij saraujoties, un diastoliskais asinsspiediens rāda spiedienu, sirdij atslābinoties.

Amerikas Kardiologu koledža un Sirds asociācija pieņēmusi, ka veselīgs vai normāls asinsspiediens ir tad, ja rādījums nepārsniedz 120/80 mmHg (sistoliskais asinsspiediens ir pirmais skaitlis). Ja sistoliskais vai diastoliskais, vai abi rādījumi ir augstāki, ārsti nosaka diagnozi “hipertensija”.

Eiropas Kardiologu biedrības un Eiropas Hipertensijas biedrības vadlīnijas liecina, ka šāds rādījums ir optimāls, bet normāls asinsspiediens ir 120–129/80–84 mmHg robežās. Savukārt augsti normāls – 130–139/85–89 mmHg robežās, turpretim Amerikas kardiologi šo jau uzskata par pirmās pakāpes hipertensiju. Pēc Eiropas kritērijiem pirmās pakāpes hipertensija ir cilvēkiem ar asinsspiediena rādījumu 140–159/90–99 mmHg, ja asinsspiediens ir 160–179/100–109 mmHg, tad nosaka otrās pakāpes hipertensiju, bet ar 180/110 mmHg vai augstāku rādījumu – trešās pakāpes hipertensiju.

Nedaudz atšķiras arī normas, ko attiecina uz cilvēkiem, kas ir jaunāki vai vecāki par 65 gadiem. Piemēram, Amerikas sirds eksperti uzskata, ka neatkarīgi no vecuma asinsspiedienam būtu jābūt zemākam par 130/80 mmHg, savukārt Eiropā atzīts, ka cilvēkiem līdz 65 gadu vecumam asinsspiediens būtu jāsaglabā līdz 120–129/70–79 mmHg robežās, bet tiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, jāuztur līdz 130–139/70–79 mmHg.  

Vēl pastāv uzskats, ka būtiskākais rādījums, kam pēc 50 gadu vecuma jāpievērš uzmanība, ir sistoliskais spiediens (sevišķi vīriešiem). Kādā pētījumu pārskatā, kas aptvēra gandrīz 16 000 cilvēku veselības datus (dalībnieki bija ap 60 gadu veci un vecāki), beļģu zinātnieki atklāja, ka sistoliskais rādījums precīzi ļāva prognozēt fatālas sirds problēmas un arī tādas, kas nebeidzas ar nāvi. Ja sistoliskais spiediens palielinājās par katriem 10 mmHg, tas bija savstarpēji saistīts ar gandrīz 10 % lielu sirds slimību riska pieaugumu. Diastoliskais rādījums nesniedza norādījumus par sirds veselības problēmām nākotnē. 

Kā izpaužas, un kam draud?

Lielākā daļa cilvēku, kam ir augsts asinsspiediens, nejūt nekādas pazīmes, kas par to liecinātu, tieši tāpēc hipertensiju dēvē par kluso slepkavu. Retos gadījumos, ja asinsspiediena rādījums ir bīstami augsts, cilvēkam var sāpēt galva vai vairāk nekā parasti asiņot deguns.

Visbiežāk asinsspiediens paaugstinās, cilvēkam novecojot. Uzskata, ka tas ir saistīts ar asinsvadiem – ar laiku tie zaudē elastību. Taču beidzamajos gados augsts asinsspiediens mēdz būt arī gados jauniem cilvēkiem, un to savukārt attiecina uz pieaugošo aptaukošanās tendenci jaunu cilvēku, pat bērnu un pusaudžu vidū.

Līdz 64 gadu vecumam saskaņā ar Amerikas Sirds asociāciju vīriešiem biežāk ir augsts asinsspiediens, nekā sievietēm, taču pēc 64 gadiem biežāk asinsspiediens paaugstinās sievietēm. 
Nākamie riska faktori – ģimenes vēsture un aptaukošanās. Jo vairāk cilvēkam liekā svara, jo vairāk skābekļa un uzturvielu asinīm jānogādā viņa audiem un, kā atzīst Mejo klīnikas pētnieki, palielināts asiņu apjoms, kas plūst cauri asinsvadiem, palielina spiedienu uz artēriju sieniņām.

Vēl asinsspiediena kāpšanu sekmē mazkustīgs dzīvesveids. Cilvēkiem, kas nav pietiekami fiziski aktīvi, ir ātrāks pulss un augstāks asinsspiediens. Nekustēšanās arī veicina pieņemšanos svarā, kas tāpat nenāk asinsspiedienam par labu.
Visbeidzot, stress, nepareizas uztura izvēles (pārāk sāļš ēdiens un nepietiekama kālija uzņemšana), pārmērības alkohola lietošanā un smēķēšana (arī pasīvā smēķēšana) – tas viss nelabvēlīgi ietekmē asinscirkulāciju, asinsvadu stāvokli un asinsspiedienu. 

Ārstēties un mainīties!

Cik ātri var pazemināt asinsspiedienu, tas atkarīgs gan no asinsspiediena rādījumiem, gan paņēmieniem, ar kādiem to cenšas pazemināt. Medikamentu terapija ļauj samazināt asinsspiedienu ļoti ātri, parasti tas normalizējas dažu dienu laikā, kad sāk lietot zāles, taču vienmēr ir vērts paralēli sakārtot arī uzturu un dzīvesveidu, jo zālēm mēdz būt blakusiedarbība, ar kuru ne vienmēr viegli sadzīvot. Pētījumi liecina, ka regulāra nodarbošanās ar sportu un veselīgs uzturs būtiski uzlabo asinsspiediena rādījumus jau trīs nedēļu laikā.

Lūk, galvenās rekomendācijas

1. Nelietojiet uzturā rūpnieciski pārstrādātus produktus, kuros ir daudz ogļhidrātu un kam ir augsts glikēmiskais indekss. Glikēmiskais indekss parāda, cik ātri pēc produkta apēšanas asinīs paaugstinās glikozes līmenis. Jo augstāks glikēmiskais indekss, jo straujāk ceļas glikozes līmenis. Produkti ar zemu glikēmisko indeksu var palīdzēt pazemināt asinsspiedienu.

2. Gatavojot ēdienu, izmantojiet auksti spiestu extra virgin olīveļļu. Šāda eļļa satur visvairāk antioksidantu, kas pasargā šūnas no brīvajiem radikāļiem.

3. Lietojiet uzturā produktus, kas bagātīgi satur kāliju, piemēram, banānus, vai lietojiet uztura bagātinātājus ar kāliju, kas var palīdzēt nozīmīgi pazemināt asinsspiedienu.

4. Uzņemiet ar ēdienu pietiekami daudz kalcija. Viens no augsta asinsspiediena iemesliem var būt arī zems kalcija līmenis organismā. Labākais kalcija avots nav vis piena produkti, bet tumši zaļo lapu dārzeņi. 

5. Uzņemiet likopēnu, bagātīgi lietojot dabīgi gatavotu tomātu mērci. Kāds pētījums liecina, ka cilvēkiem, kas saņēma likopēnu un citus karotinoīdus, jau pēc diviem mēnešiem būtiski pazeminājās asinsspiediens.