Kardiologs nosauc sirds mazspējas riska grupas un izskaidro, par ko jādomā arī jauniem un veseliem cilvēkiem

Joprojām sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir vislielākā mirstība, kurā tās apsteidz arī audzējus. Kādas slimības ir biežākās, un vai tas ir līdzīgi Eiropas Savienībā (ES)?

Eiropā sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību ziņā izdalāmi divi reģioni – augsta riska un zema riska. Ap Vidusjūru ir zemāka riska reģions, savukārt Austrumeiropa ir augstāka riska reģionā. Latvijā gandrīz katrs pacients, kurš atnāk pārbaudīt savu veselību, mums ir jātur aizdomās par paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Tāpēc mums mērķtiecīgi jāiedziļinās katra pacienta riska faktoru kopumā.

Viena lieta ir saruna ar pacientu, kuram šķiet, ka viss ir labi, bet otrs ir izvērtēt analīzes, asinsspiedienu, pulsu, ēšanas paradumus un varbūt vēl kādu precizējošu izmeklējumu aterosklerozes vai sirds mazspējas noteikšanai. Un tad gadās atrast problēmas.

Pārliecībai par profilakses nozīmi jābūt gan pacientam, gan ārstam. Reizēm ārsts savas aizņemtības dēļ nopietnāk uztver tikai to pacientu, kam jau ir veselības problēmas. Tomēr pacienta izpratne un pārliecība ir svarīgākais. Esam rīkojuši neskaitāmas akcijas sirds slimību savlaicīgai atklāšanai, tomēr 40-50 gadnieku "nekad nav laika" padara šo uzdevumu ļoti grūtu. Un vēl viens aspekts: vienā valodā būtu jārunā gan ārstam un pacientam, gan arī ārstu palīgiem, māsām un farmaceitiem. 

Un kas varētu būt izplatītākās sirds un asinsvadu slimības? 

Viena izplatītākā slimība ir paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija. Tās biežums pieaug līdz ar vecumu, bet diemžēl pēdējos gados kļūst arī par “jauno pieaugušo” jeb 20-30 gadnieku slimību. Paaugstināts asinsspiediens ir biežākais nāves iemesls un kombinācijā ar paaugstinātu holesterīnu ir galvenais aterosklerozes iemesls. Ateroskleroze jeb holesterīna izgulsnēšanās sirds artērijās ir otra izplatītākā slimība un arī iemesls stenokardijai un miokarda infarktam. Īpaša loma ir sirds ritma traucējumiem, ko pacients izjūt kā pārsitienus, sirds “kūleņošanu” un kas prasa detalizētāku izmeklēšanu, pirms spriest par situācijas nopietnību. Nu un, protams, sirds mazspēja, kas principā var sarežģīt jebkuru no uzskaitītajām slimībām. Nevaru arī izlaist tās slimības, kas būtiski palielina sirds slimību risku, un tās ir – cukura diabēts, prediabēts, kā arī hroniska nieru mazspēja. Sekmīgu ārstēšanas rezultātu iegūsim ārstējot arī blakusslimības ar zālēm, kas uzlabo sirds slimību prognozi.

Starptautiski gan pasaules, gan ES mērogā starp sirds un asinsvadu slimībām pēdējā laikā daudz biežāk tiek uzsvērta tieši sirds mazspēja. Ar ko tā pelna tādu uzmanību? 

Sirds mazspēja ir bieža, un, atkarībā no vecuma grupas, pieaug tās sastopamība. Un, ja mēs prognozējam, ka uzlabojas cilvēku dzīvildze, palielinās mūža garums, tad ir skaidrs, ka arī sirds mazspēja būs biežāk sastopama.

Praksē sirds mazspēja faktiski nozīmē atkārtotu hospitalizāciju vidēji vismaz vienu reizi gadā. Ja vajadzības pēc slimnīcas ir 3-4 reizes gadā, tad ir viegli saprast, ka sirds mazspēja ir viena no tām veselības problēmām, kas visvairāk noslogo veselības aprūpes sistēmu. Katras hospitalizācijas laikā ir nepieciešama aprūpe, sirdsdarbības un asinsspiediena monitorēšana, jāveic ehokardiogrāfija, nepieciešams rentgens, asins analīzes. Tas ir pietiekami dārgi, un visur pasaulē prasa lielu līdzekļu daļu no sirds slimību ārstēšanai atvēlētā budžeta. Svarīgi veikt un arī ņemt vērā detalizētākus farmakoekonomiskos aprēķinus, pievēršot uzmanību tiem medikamentiem un ārstēšanas stratēģijām, kas ļauj novērst atkārtotu pacienta nonākšanu slimnīcā un uzlabo slimības prognozi. Tas nav tikai ārstēšanas veids, tas ir arī aprūpes modelis.

Sirds mazspējas pacientiem ir svarīgi pēc izrakstīšanas no slimnīcas satikt savu ārstu jau divu nedēļu laikā. Un arī turpmāk pie ģimenes ārsta vai kardiologa būtu jādodas ar zināmu regularitāti tikmēr, kamēr ir stabilizēts stāvoklis un piemeklēta medikamentozā ārstēšana. Pacientu nepieciešams pasargāt no atkārtotas nonākšanas slimnīcā, un tas nav tikai pacienta ieguvums, bet arī visas veselības aprūpes sistēmas ieguvums.

Tad jau arī pensionēšanās vecuma paaugstināšana šo visu ietekmē? 

Ne velti mūsdienās 70 gadus mēs dēvējam par “jaunajiem 50”, un tā nav koķetērija, tā ir aktualitāte. Nepopulāri, bet es uzskatu, ka pensijas vecums būtu jāpaaugstina. Protams, jābūt uzmanīgiem, jo cilvēku mentālais un fiziskais stāvoklis 65 gados var atšķirties. Katrā ziņā farmakoekonomiskie aprēķini un tiekšanās pēc retākas hospitalizācijas skar arī šo aspektu.

Kāda kļūst dzīve pacientam ar sirds mazspēju? Vai zāles jālieto nepārtraukti līdzīgi diabēta slimniekiem?

Jā, sirds mazspējas gadījumā zāles visbiežāk būs jālieto visu mūžu un regulāri. Viena daļa medikamentu ir vērsti uz to, lai samazinātu sirds mazspējas mirstību un vajadzību pēc slimnīcas, otra daļa palīdz uzlabot pacienta pašsajūtu. Un ir arī tādi, kas palīdz abos gadījumos. Sākumposmā, kamēr zāļu terapija tiek piemeklēta atbilstoši konkrētajam pacientam, tas var būt pat diezgan piņķerīgi, jo prasa precizitāti un arī ārpus slimnīcas tas prasa intensīvu sadarbību ar ārstu. Dzīves kvalitāti ietekmē arī sirds mazspējas simptomi – elpas trūkums, turklāt arī naktīs, nogurums un potīšu tūskas. Efektīvi un mērķēti ārstējot pacientu un pacientam esot līdzestīgam, panāksim labu dzīves kvalitāti un varēsim izvairīties no vajadzības pēc slimnīcas.

Jūs pieminējāt saistību starp cukura diabētu un sirds mazspēju, daudzviet tiem līdzās piesauc infarktu, ko cilvēki ikdienā mēdz pat putrot ar insultu. Kāda ir saistība starp cukura diabētu un sirds mazspēju? 

Jāsaka, ka cukura diabēta pacientiem ir kopumā augstāks sirds mazspējas risks. Tas saistīts ar fona iekaisumu organismā, pastiprinātu saistaudu veidošanos sirds muskuļaudos un šūnu enerģētiskā metabolisma pārmaiņām. Piedevām cukura diabēta pacientiem ir augstāks miokarda infarkta risks. Miokarda infarkta gadījumā ir nosprostota sirds artērija un daļēji iet bojā sirds muskulis, tāpēc tas var novest līdz sirds mazspējai. 

Tad jau gandrīz likumsakarīgs šķiet jaunums, ka medikamenti, ko līdz šim lietoja 2.tipa cukura diabētam, tagad esot apstiprināti arī sirds mazspējai gan ES, gan arī Latvijā. Kā jūs tos vērtējat?

Tas vairs nav gluži jaunums, bet kopumā tā ir jaunā pieeja, par kuru gribētos vairot izpratni gan ārstu vidū, gan pacientu vidū. Šī jaunā medikamentu grupa, ko apzīmē kā SGLT2 inhibitorus jeb nātrija-glikozes transporta molekulas kavētājus, nierēs kavē nātrija un glikozes atpakaļuzsūkšanos. Tas nozīmē, ka katru dienu pacients izvada 50–70 gramus liekās glikozes un arī nelielu nātrija un ūdens daudzumu.

Agrāk domāja, ka šīs zāles būs noderīgas tikai diabēta ārstēšanai, bet ļoti drīz kļuva skaidrs, ka līdztekus cukuru normalizējošam efektam ir vairāki vēl nozīmīgāki. Izvadot glikozi, kas ir ogļhidrāti, šīs zāles pārslēdz vielmaiņu taukskābju izmantošanas virzienā. Ja organisms sāk vairāk izmantot taukskābes, veidojas nedaudz vairāk ketonvielu, kas ir enerģijas avots sirds muskulim. Piedevām šīs zāles pasargā sirds muskuļa šūnas no kalcija jonu pārslodzes un uzlabo sirds funkciju.

Lietojot šīs zāles, nav jābaidās no cukura līmeņa pazemināšanās, jo tiks izvadīts tikai liekais cukurs. Galvenais pēdējo gadu atklājums ir, ka šīs zāles izrādījās īpaši efektīvas visiem hroniskas sirds mazspējas un arī nieru mazspējas pacientiem. Arī tiem, kam nav cukura diabēts. Pētījumi ļāvuši šīs zāles ierindot ārstēšanas vadlīniju pirmajā rindā pacientiem ar sirds mazspēju un vāju sirds saraušanās funkciju. Plus – šī būs arī viena no iespējām pacientiem ar normālu saraušanās, bet kavētu sirds atslābšanas funkciju. Sīkāk par ārstēšanas iespējām ir vērts aprunāties ar savu ārstu. 

Kas ir sirds mazspējas riska grupas? Kā tajās var nonākt? 

Galvenie riska faktori ir paaugstināts un slikti kontrolēts asinsspiediens, cukura diabēts un kopumā visi klasiskie kardiovaskulārā riska faktori. Paaugstināts holesterīns, smēķēšana, mazkustīgums, vecums, un tad virkne iepriekš minēto slimību, kuras var izraisīt sirds mazspēju. Sirds mazspējas novēršana un ārstēšana ir aktuāla ne tikai cukura diabēta pacientiem. Par to nākas domāt arī onkoloģisko slimību gadījumā. Sekmīgi ārstējot audzējus, uzlabojot prognozi un pagarinot dzīvildzi, ļoti svarīgi novērtēt šo pacientu kardiovaskulāro risku. Viena no ķīmijterapijas iespējamām blaknēm ir sirds mazspēja. Novērojot šos pacientus un konstatējot problēmu, onkologs kopā ar kardiologu var rast labāko risinājumu katram individuālam gadījumam.

Par ko jādomā veselajiem?

Veselajiem ir jāzina savs asinsspiediens, pulss, holesterīna un cukura līmenis. Protams, mēs pamatoti kārtējo reizi varētu runāt par veselīgu dzīvesveidu, veselīgu ēšanu, kustībām, taču šķiet, ka to cilvēki jau apzinās, par daudz tiek atgādināts. Izplatītākā problēma tomēr ir hroniska pārēšanās. Vienkārši ir jāēd mazāk un jākustas vairāk. Grūtākais ir tikt galā ar hronisku stresu, kas ir viens no liekā svara sekmētājiem. Un  nepieciešams arī izgulēties. Šūnu bioloģiskajam ritmam vajadzīgas kādas septiņas stundas miega.