Miega apnoja un krākšana: 7 brīdinājuma zīmes, kurām jāpievērš uzmanība
Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir gana nopietna slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu un skar līdz pat 10% no populācijas. Turklāt krākšana var būt galvenā OMA pazīme, vēsta CNN.
Obstruktīva miega apnoja var skart cilvēku jebkurā vecumā. Tās laikā elpceļi tiek nosprostoti un tādējādi rodas pauzes elpošanā. OMA ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un klusuma pauzēm starp krācieniem.
Hārvardas Medicīnas skolas miega medicīnas nodaļas speciāliste Rebeka Robinsa uzsver, ka krākšana pati par sevi nav bīstama parādība, un par to nav jāuztraucas, taču, kad tā kļūst ļoti skaļa un notiek pārrāvumi elpošanā, tad gan jāsāk uztraukties.
Teju 937 miljoni cilvēku visā pasaulē varētu ciets no OMA. Saskaņā ar Amerikas Miega medicīnas akadēmijas datiem, ja slimību neārstē, tā rada augstu hipertensijas, sirds slimību, 2. tipa cukura diabēta vai depresijas risku, pat agrīnu nāvi.
Taču kā noteikt, vai parasta krākšana ir kļuvusi bīstama veselībai?
Krākšana ir galvenā pazīme, taču tā noteikti neieņem pirmo vietu brīdinājuma zīmju sarakstā. “Mēs runājam par ļoti skaļu un izteiktu krākšanu, kas var būt dzirdama aiz aizvērtām durvīm otrā istabā,” piebilst eksperte.
Nogurums dienas laikā apvienojumā ar krākšanu naktīs var būt viens no miega apnojas simptomiem. Sliktas miega kvalitātes dēļ cilvēks var justies noguris un miegains dienas laikā.
Elpošana caur muti arī dienas laikā, šņākuļojoša elpošana caur degunu (tad, kad nav iesnu), runāšana „caur degunu” arī var norādīt uz OMA.
Gulēšana neparastā pozā – bieži vien ar atliektu galvu. Šādā veidā organisms pats mēģina atbrīvot elpceļus, lai varētu normāli paelpot.
Augsts asinsspiediens - obstruktīva miega apnoja var izraisīt hipertensiju. Katru reizi, kad cilvēks uz dažām sekundēm pārstāj elpot, ķermeņa simpātiskā nervu sistēma sāk darboties un paaugstina asinsspiedienu. Turklāt organisms atbrīvo stresa hormonus, ko sauc par kateholamīniem, kas laika gaitā var arī paaugstināt asinsspiedienu.
Vecums, jo ar laiku muskuļu tonuss vājinās, tostarp mūsu mīkstajās aukslējās un kaklā. Tātad, ja esat vecāks par 50 gadiem, tas ir vēl viens potenciāls signāls, ka jūsu krākšana var būt obstruktīva miega apnoja vai pārvērsties par to.
Ir dažas labas ziņas — pētījumi sāk atklāt, ka miega apnoja gados vecākiem cilvēkiem parasti ir viegla vai vidēji smaga, un smagāki gadījumi rodas jaunākā vecumā.
Palielināts svars. Agrāk tipisks OMA slimnieks bija vīrietis labākajos gados ar krietni palielinātu svaru, bet mūsdienās virssvars ir strauji pieaudzis un diemžēl turpina pieaugt arī bērniem dažādos vecumos. Miega laikā ne tikai samazinās muskulatūras tonuss, bet taukaudi kaklā spiež uz elpceļiem, tos saplacinot no ārpuses. Tajā pašā laikā palielinātais tauku daudzums vēderā un ap vēdera orgāniem spiež uz augšu, samazinot plaušu tilpumu un traucējot elpošanu.