Apturi redzes pasliktināšanos! Vitamīns, kuru acīm vajag visvairāk
Vai zinājāt, ka tālredzību un citas “ar vecumu” saistītas acu problēmas iespējams novērst ar antioksidantiem, piemēram, ar C vitamīnu? Iesaka angļu ārste Dr. Sāra Maihila.
Šķiet, cilvēki kopumā ir pieņēmuši, ka novecojot mēs pamazām zaudējam redzes asumu un praktiski neko nevar darīt, lai to novērstu. Vecuma tālredzība ir biežāk sastopamā problēma, tāpat kā glaukoma, ar vecumu saistītā mākulas deģenerācija un katarakta, un tās visas tiek uzskatītas par novecošanas procesa sastāvdaļu.
Tā nav patiesība! Ir milzīgi daudz iespēju, kā, pavisam nedaudz izmantojot profilaktiskus vai ārstnieciskus līdzekļus, var palēnināt vai pat pilnībā apturēt redzes pasliktināšanos.
"Manuprāt, visas tā sauktās ar vecumu saistītās acu problēmas ir lielā mērā saistītas ar acs lēcas stīvumu, un tas rodas C vitamīna trūkuma dēļ. Tāpēc viens no galvenajiem dziedinātājiem, lai novērstu šādas redzes problēmas, ir tieši C vitamīns," uzsver Maihila.
Spēja redzēt prasa daudz enerģijas
Darbs, ko veic acs tīklene, ir pārveidot fotona stimulus, ko tā saņēmusi, elektriskos signālos, lai tālāk ar tiem varētu strādāt smadzenes.
Smadzenes veido 2 % no mūsu kopējās ķermeņa masas, bet tās patērē 20 % no visas ķermeņa saražotās enerģijas. Acs tīklene attiecībā pret tās svaru, prasa 10 reizes vairāk enerģijas nekā smadzenes. Neviena sistēma nav spējīga radīt enerģiju perfekti, bez jebkādiem papildu kaitējumiem. Šīs kaitējošās vienības ir brīvie radikāļi. Ķīmijas terminos runājot, brīvajiem radikāļiem ir nepāra elektrons. Tas tos padara ļoti spējīgus piesaistīties citām vielām, un “pielīpot” tie maina šo vielu dabiskās īpašības un tās bojā, izraisot deģenerāciju. Un tieši šādi darbojas mehānisms, kas rada trīs galvenās acu problēmas – kataraktu, glaukomu un mākulas deģenerāciju. Lai aizslaucītu šos brīvos radikāļus, mums nepieciešama izcila antioksidantu sistēma.
Brilles uztur patoloģiju
Cilvēki ir pieņēmuši, ka lasīšanas brilles, it sevišķi novecojot, kļūst par ļoti nozīmīgu lietu. Tomēr no bioloģiskā viedokļa ticami šķiet – un tam ir arvien vairāk brīnišķīgu pierādījumu –, ka brilles sniedz savu ieguldījumu mākulas deģenerācijas procesā, kā arī glaukomas un kataraktas attīstībā.
Kā tad tā? Mēs redzam, jo uz acs tīklenes tiek fokusēta gaisma. Tomēr ne jau tikai acs lēca ir atbildīga par spēju redzēt – iesaistīta visa acs kopumā.
Mums jāredz gan no attāluma, gan pavisam tuvu. Lai to panāktu, lēcai, tāpat arī visai acs struktūrai, nepārtraukti mainās forma. Acs muskulis maina acs formu no pilnībā apaļas uz olveida formu. Tas izvirza tīkleni nedaudz uz priekšu, kad nepieciešams saskatīt no attāluma, un ievelk to nedaudz uz iekšpusi, kad skatāmies tuvumā.
Ciliārie muskuļi saraujas, lai fokusētos uz tuvu esošiem objektiem. Tas ļauj lēcai kļūt biezākai, bet ne tikai tas – to nodrošina arī cīpslene jeb sklēra – stingrais, elastīgais acs apvalks. Arī tas pārveidos aci olveida formā un liks tīklenei aizslīdēt atpakaļ.
Aci nepieciešams nepārtraukti vingrināt, lai tā spētu labi redzēt. Būtībā acs formas pārmaiņas ir tāda kā rupjā noskaņošanās, kas prasa dienas, lai mainītos, savukārt lēcā notiek smalkā noskaņošanās, un tas notiek sekunžu laikā.
Problēma ar brillēm ir tāda, ka tās padara aci slinku – acs muskuļiem vairs nav jāpiepūlas, lai koncentrētu skatienu un noturētu aci vēlamajā formā. Muskuļi kļūst vājāki, ja tos netrenē, tāpēc acs ābols kļūst stīvs un zaudē formu. Vecais stāsts – ko nelieto, to zaudē.
Brilles, gluži kā narkotikas, rada atkarību – tās sniedz īstermiņa labumu, bet ilgtermiņā – problēmas.
Parasti problēmas sākas vecumā pirms 50 gadiem, kad jūtam, ka parādās grūtības ar lasīšanu. Acs lēcai nepieciešams būt elastīgai, lai tā varētu “sabiezēt” un fokusēties uz lietām, kas atrodas tuvumā. Ja šī elastība tiek zaudēta, fokusa punkts atrodas aiz tīklenes. Tā pati fokusēšanas problēma rodas, kad novājinās ciliārie muskuļi, nesabiezinot acs lēcu, un acs treniņa trūkums padara tos vēl vājākus. Lai to kompensētu, acs pagarinās un iegūst olveida formu.
Arī tuvredzība izraisa acs formas pārmaiņas uz olveida formu, bet fokusa punkts atrodas tīklenes priekšpusē. Tuvredzīga cilvēka acs spēj saskatīt priekšmetus, kas atrodas tuvu, bet pārredzēt visu no attāluma ir grūti. Briļļu nēsāšana, lai koriģētu redzes problēmas, kas saistītas ar attālumu, tikai iemūžina aci olveida formā.
Problēmas, ko rada olveida formas acs ābols
Olveida formas acij stiklveida ķermeņa apvalks vairs nepieguļ tik cieši acs aizmugurei – tas sāk atdalīties, un tas var radīt plankumus, kas aizmiglo redzi. Acs tīklene vairs tik cieši nepieguļ acs aizmugurei – arī tā sāk atdalīties, kas var novest pie tīklenes atslāņošanās. Asinsvadi, kas atrodas acs aizmugurē, var tikt nospriegoti, kas tos padara uzņēmīgākus pret cukura radītiem bojājumiem un brīvajiem radikāļiem, radot potenciālu iespēju asiņošanai un mākulas deģenerācijai.
Mainās acs stiklveida ķermeņa kvalitāte, kas ir svarīga, lai skābeklis varētu vieglāk izkliedēties. Acs aizmugurē ir daudz skābekļa, savukārt priekšpusē, kur ir lēca, maz – pārāk daudz skābekļa lēcas daļā var izraisīt kataraktu.
Starp varavīksneni un radzeni atrodas trabekulārais tīkls jeb tādi kā lodziņi, kas izvada ūdeņaino šķidrumu no priekšējās kameras. Kad acs ieņem olveida formu, tas var saspiesties un šķidrums vairs netiek izvadīts. Tas savukārt palielina acis iekšējo spiedienu. Uzskata, ka šāds mehānisms darbojas glaukomas attīstībā.
