7 bieži uzdoti jautājumi par muguras sāpēm: atbild mugurkaulāja ķirurgs

1. No rītiem pēc piecelšanās mugura ir stīva, paiet labs laiks, kamēr var iekustēties. Kā stīvumu mazināt? 

Visas orgānu sistēmas ar gadiem palēnām nolietojas, un arī balsta sistēma noveco. Mugurkaula diski sāk atūdeņoties, nav vairs tik elastīgi, locītavās šķidrums vairs neapmainās tik intensīvi, kā kādreiz, locītavas kļūst “sausākas”. Līdz ar to rodas šis stīvums. Ja pēc kāda laiciņa, kad cilvēks iekustējies, tas pāriet un pa dienu viss kārtībā, nav pamata uztraukumam. Jāsatraucas tad, ja stīvums ir pastāvīgs, nepāriet stundas laikā un ilgāk pēc pamošanās, ja tas kļūst tik traucējošs, ka nevar veikt ikdienas darbus. Tad jāveic izmeklējumi, jo aiz stīvuma var slēpties dažādas reimatoloģiskas un citas saslimšanas.

Kā stīvumu samazināt? Jāievēro veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, nepārēšanos un ķermeņa svara turēšanu rāmjos, ikdienas izkustēšanos, vingrošanu (nevis aktīvu sportošanu un lielu svaru cilāšanu!) un pastaigas. Arī stress ļoti bojā dzīvi un locītavas. Jo stresa ietekmē izdalās hormoni, kas kaitīgi ietekmē asinsvadus, tie sašaurinās, muskuļi sasprindzinās, attiecīgi pieaug spiediens uz locītavām un pasliktinās to apasiņošana.

3. Periodiski sāp mugura un arī gūža – reizēm tā, ka jāklibo. Sāpes samazinās un pat pāriet, ja atguļas. Vai ir kādi saudzējoši vingrinājumi vai pozas, ko varētu ieteikt sāpju gadījumā?

Gūža un mugura strādā kopā, ķermenis ir viens veselums. Kolīdz problēma ir gūžā, tā vairs tik labi nekustas, arī mugurai ir lielāka slodze – tā uzņem daļu slodzes, kas būtu jādara gūžai. Atguļoties sāpes, protams, pāriet, jo tādējādi noņemam slodzi gan gūžai, gan mugurai – sāpju pāriešana guļus pozā parasti ir pazīme, ka tās nav tik daudz nervu sāpes, kā locītavu un muskuļu sāpes.

To, ka cilvēks cienījamā vecumā nevēlas veikt daudzus izmeklējumus, es atbalstu. Izņemot, ja sāpes kļūst traucējošas, nebūtu par ļaunu saprast, kādā stāvoklī īsti ir mugura un gūža. Ieteiktu arī aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, kurš izstāstīs pamatprincipus, kā pareizi vingrot, nepārslogojot muguru un gūžas. Pēc tam var darboties mājās pats. Viens rādītājs, ko vienmēr var ņemt vērā, – vai konkrētais vingrojums rada sāpes? Sāpēm nevajadzētu būt (ne vingrojot, ne pēc tam) – ja tās ir, tātad kaut kas nav pareizi.

4. Kā atšķirt muguras sāpes no “nerviem”? 

Nervi spēlē lielu lomu mūsu dzīvē. Daudzi saka: “Biju atvaļinājumā, nekas man nekaitēja, atgriezos darbā, un atkal sāp visas maliņas…” Ja ir šādi, skaidrs, ka veselības problēmas ir, kā saka, “no nerviem”. Bet, ja mugura sāp gan Rīgā, gan Maldivu salās, ir cita lieta.

Ja sāp ieelpojot, tā ir muguras krūšu daļa – parasti tad izmeklē arī sirdi un plaušas, protams, arī pašu mugurkaulu. Sāpes var izsaukt arī iemesli, kas nav vizualizējami un konstatējami, – mēs nevaram vizualizēt nelielus nervu iekaisumus, muskuļu saspringumu, saišu iekaisumu mugurā. Bet tas var dot sāpes. Ja viss ir izmeklēts un nekas nopietns nekaiš, paliek divas lietas – vai nu tas ir “no nerviem”, stresa, pārslodzes, vai nu no niecīgas vainas, kuru nevar uzskatāmi konstatēt un pierādīt.

5. Vai tā dēvētā muguras vingrošana ir piemērota ikvienam? 

Ir pierādīts, ka vingrošanai ir pozitīva ietekme uz veselību – tā ir labvēlīga locītavām, muskuļiem, saitēm un, galu galā, arī prātam. Jo, lai vingrotu, mums ir jāatrod tam laiks, jāatslēdzas no visa cita, un tas noteikti ietekmē pozitīvi.

Lielākā daļa muguras stiprināšanas vingrojumu notiek guļus stāvoklī – šādi slodze uz mugurkaulāja diskiem ir vismazākā. Vingrojumu mērķis ir visās locītavās saglabāt kustību apjomu, mugurkaulu pastiept, kā arī tonizēt muskuļus, kuri kļuvuši vāji.

6. Ja uznāk stiprākas muguras sāpes, kādas zāles drošības labad turēt mājas aptieciņā?

Runājot tieši par muguras un locītavu sāpēm, jā, ir zāles, kurām vajadzētu atrasties mājas aptieciņā, un tie ir trīs grupu medikamenti. Pirmie ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi – bezrecepšu ir Ibumetin un Dolmen (rekomendējami palietot regulāri divreiz dienā pāris dienas). Ja nepalīdz, ir diklofenaka grupas medikamenti – Airtal, Olfen. Vēl ir arī kuņģi saudzējošāki medikamenti – derikops jeb arkops. Otra medikamentu grupa ir tādi, kas samazina nervu sāpes (tirpst, velk kāju vai roku) – Gabapentin vai Pregabalin. Vēl var ieteikt muskuļu atslābinātājus kā Mydocalm un Sirdalud – palīdz pie akūtām sāpēm, bet mazāk, ja sāpes ir ilgstošas un hroniskas. Trešā grupa ir Paracetamol, kam vairāk ir pretsāpju efekts nekā pretiekaisuma. Kombinējot šīs zāles un lietojot mazākās devās, var panākt labāku efektu, nekā dzerot tikai vienu medikamentu ilglaicīgi un lielās devās.

7. Pirmā palīdzība sev pašam – kādas poza var atvieglot muguras sāpes krustos un kakla daļā?

Organisms ir gudrāks, nekā mums šķiet – ja kaut kur sāp, ķermenis automātiski ieņem tādu pozīciju, kurā ir visvieglāk. Tātad vispirms jāieklausās sevī. Daži ieteikumi varētu būt šādi.

Pie jostas daļas sāpēm jāierobežo sēdēšana un liekšanās (īpaši pēc smagumiem), vairāk jācenšas pastaigāt un atgulties.

Ja sāpes ir kakla daļā, jāievēro sekojošais – ja jāsēž pie datora, būtu nepieciešams atbalsts galvai (kā automašīnas sēdekļiem), proti, jāpiespiež pakausis pie krēsla, kas palīdz galvai ieņemt pareizu pozīciju (zods tuvināts krūšu kaulam) un uz mugurkaula kakla daļas diskiem tad ir mazāka slodze. Vēl kakla daļai nepatīk, ja galva ir ilgstoši atgāzta atpakaļ un darbs ar paceltām rokām – tad trapecveida muskulis ir sasprindzināts un kakla daļas diskiem ir liela slodze.

Tāpat pie dažādām muguras sāpēm nav vēlamas vibrācijas, piemēram, pļaut zāli ar trimmeri vai zāles pļāvēju u. tml. Vienmēr jāatceras, ka mugurai nepatīk vienveidīgas pozas – tās ir jāmaina. Pat, ja sēžat nepareizi, ik pa laikam apsēdieties citā pozā, piecelieties, pastaigājiet – pozu maiņa ir ļoti vēlama.