Krūšu operācijas vajadzētu ieviest kā valsts programmu, uzskata plastikas ķirurgs Jurševičs
Noteiktos plastisko operāciju veidos varētu ieviest valsts programmas. Piemēram, smagu, tostarp onkoloģisku, saslimšanu seku gadījumos, pastāstīja Baltijas valstīs lielākas skaistuma klīnikas "Lipex" īpašnieks Eduards Jurševičs.
"Sievietēm tā, pirmkārt, ir krūšu rekonstrukcija pēc onkoloģiskās saslimšanas pārciešanas. Latvijā tā ir milzīga problēma," norāda ķirurgs.
Tāpat nopietnas problēmas var sagādāt ļoti lielas krūtis. "Parasti runā par krūšu palielināšanu, tomēr dažām milzīga problēma ir gigantomastija. Gadās, ka pat mugurkauls un atslēgas kauls sāk deformēties. Krūšu samazināšanas operācija dod ne tikai labu estētisku rezultātu, bet arī uzlabo dzīves kvalitāti," stāsta klīnikas īpašnieks.
Tādēļ noteiktos plastisko operāciju veidos, kuriem ir ārstniecisks efekts, varētu ieviest valsts programmas, uzskata Jurševičs. Viņš domā, ka valsts atbalsts varētu tikt attiecināts uz noteiktām cilvēku grupām. Piemēram, sievietēm, kuras ir dzemdējušas trīs ai vairāk bērnus. "Tas kaut nedaudz, bet veicinātu dzimstību," uzskata klīnikas īpašnieks.
Pēc dzemdībām sievietēm rodas it kā nenozīmīgas, bet tomēr pietiekami nepatīkamas problēmas, skaidro plastiskais ķirurgs. "Ar tām var dzīvot, bet slikti, neērti. Te parādās jautājums par dzīves kvalitāti, tostarp par dzimumdzīves. Daudzi kautrējas atklāti runāt par tādām problēmām, tās ir no "komforta medicīnas" jomas," saka Jurševičs.
Runājot par "komforta medicīnas" attīstības perspektīvām, viņš norāda, ka novecojošas sabiedrības apstākļos šādai jomai ir labas izredzes.
"Ļoti populāra kļuvusi atjaunošana ar lāzeru, uz to, starp citu, ierodas ļoti daudz medicīnas tūristu. Vienkārša atveseļojoša atjaunošanas procedūra, kas neprasa ķirurģisku iejaukšanos. Tomēr, kā norāda Pasaules Veselības organizācija, cilvēki, kuri veikuši plastisko operāciju, dzīvo ilgāk par citiem. Kad pats sev patīc, gribas dzīvot un dzīvot," piebilst Jurševičs.
LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA; Caters/Scanpix/LETA
