Neveiksmīgs kritiens, un - lauzts spieķa kauls. Ko tas nozīmē, stāsta traumatologs

Kur lūst visbiežāk?

Parasti plaukstas lūzums ir tipiskā vietā – spieķa kaulā plaukstas galā jeb tās distālajā daļā. Par tipisku šo vietu mediķi dēvē tāpēc, ka kritiens uz izstieptas vai atliektas delnas visbiežāk beidzas tieši ar spieķa kaula lūzumu. Mūsu smadzenes un rokas ir saistītas, tāpēc kritiena laikā smadzenes sūta signālu – glābies! Un mēs automātiski izstiepjam rokas – uz priekšu, atpakaļ… Lūzumi tipiskā vietā ir vai nu jaunībā augstas enerģijas traumas, vai vecāka gadagājuma ļaudīm, jo kauli kļūst trauslāki.  

Traumas var būt arī citās plaukstas vietās, taču parasti visas atrodas ap plaukstas locītavu. Šo locītavu veido spieķa kauls, elkoņa kauls un vēl astoņi kauliņi, tā saucamie plaukstas karpālie kauli. Tur ir divas rindas kaulu, kas ir sasaistīti kopā gan ar saitēm, gan metakarpālajiem kauliem, gan lielajiem kauliem un veido biomehāniku, kas kustina mūsu roku dažādos virzienos – saliec, atliec, iztaisno utt. Ja ir lūzums vai saišu bojājums, tas pēc iespējas ātrāk jāizārstē, lai roka nezaudētu nevienu no savām funkcijām. 

Mazajiem plaukstas kauliņiem ir pašiem savs līderis – 50–80 procentos gadījumu tiek lauzts laivveida kauls jeb scaphoideum. Tas ir visbiežāk lauztais plaukstas pamatnes (carpus) kauls. Laivveida kaula lūzumu rentgenā nereti ir grūti pamanīt – līdz brīdim, kad ir izveidojusies kārtīga lūzuma līnija. Tāpēc, ja cilvēks sūdzas, ka viņam arī pēc divām trim nedēļām joprojām sāp roka, noteikti ir jāiet pie ārsta un jāveic atkārtota pārbaude – rentgens vai datortomogrāfija, lai konstatētu šā kaula lūzumu.

Ko vajadzētu atcerēties ārstiem? Ja rentgens ir normāls, tas vēl nenozīmē, ka nav sabojāta kāda no saitēm. Tāpēc pacientam ir noteikti jāpastāsta ārstam, ja viņam divas, trīs vai četras nedēļas sāpes nepāriet. Iespējams, vajadzētu atnākt arī pie rokas ķirurga uz konsultāciju, lai uzzinātu otra ārsta viedokli un, piemēram, atkārtotu rentgenu, ja kaut kas ir neskaidrs.

Ģipsis vai operācija

Par lūzumu parasti ziņo sāpes, tūska, asinsizplūdums, var būt kustību ierobežojums vai būtiski izmainīta rokas kontūra. Tad jāveic rentgens, un, ja tajā būs redzams, ka lūzums nav dislocēts (kauls atrodas anatomiski pareizā pozīcijā) un ir stabils, rokai uzliks ģipša longeti. Nobīdes vai nestabila lūzuma gadījumā (iespējama lūzuma nobīde), kā arī pie šķembainiem lūzumiem, kad kauls sadalījies vairākās daļās, ir nepieciešama operācija. 

Ja ir lūzums ar kaulu nobīdi, visbiežāk veic tā saukto slēgto repozīciju – kaula galus iestiepumā noliek vietā un fiksē ar vienu vai divām ģipša longetēm (pirms tam atsāpina). Pēc tam atkal veic rentgenu un, ja redzams, ka viss izdevies labi, atkārtota pārbaude vajadzīga pēc 10–14 dienām. Ģipsi var nākties nēsāt līdz pat sešām nedēļām.

Ja plaukstas pamatnes kaula lūzums nav komplicēts, ir konstatēts agrīni (pirmajās divās nedēļās), ārstēšana ir vienkārša (ģipša pārsējs), bet ilgstoša, nereti 8–12 nedēļas.

Nestabila lūzuma gadījumā veic operāciju. Visvienkāršākais ir pārvietojušās kaula daļas rentgena kontrolē ievilkt atpakaļ pareizajā vietā, sastiprināt ar stieplēm un uzlikt ģipsi. Stieples jākopj un pēc tam jāizņem.

Lūzumu, piemēram, šķembainu, stiprina ar nerūsējošā tērauda vai titāna plāksni, kas ir plāna, labi piegulst kaulam un neizraisa gandrīz nekādu kairinājumu. Pēc tam nav nepieciešams ne ģipsis, ne ortoze. Lai plaukstā neveidotos tūska, roka, saliekta elkonī, jānēsā saitē.

Stieņus izmanto, ja kauls salūzis vairākos liela izmēra fragmentos. Tos tāpat kā plāksnes izņem pēc 12–18 mēnešiem. 

Pēc ģipša vai metālkonstrukciju noņemšanas ir nepieciešams nopietns rehabilitācijas periods, lai roku iekustinātu.

Zināšanai

Plaukstas locītavu no visām pusēm ietver daudzas cīpslas, nervi un asinsvadi, tāpēc ķirurgam operācijas laikā jābūt ļoti uzmanīgam. Mērķis ir dabūt nesāpīgu funkcionējošu plaukstu, lai cilvēks var turpināt savu iepriekšējo darbu vai vaļaspriekus.