Onkologiem vismaz reizi nedēļā pacientam jāpasaka, ka valsts viņa ārstēšanu pilnībā neatmaksā
Pēc vēža reģistra datiem Latvijā ir apmēram 82 tūkstoši pacientu un katru gadu statistikai pievienojas 11-12 tūkstoši cilvēku. Tiem, kuriem nepieciešama aktīva ārstēšana, ir trešdaļa vai pat puse no pacientiem, TV 24 raidījumā "Mana balss" norāda onkoloģe ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.
"Problēmas ārstēšana nav, ja vēzis ir 1. vai 2. stadijā, bet ja audzējs ir 4. stadijā un patiešam vajadzīga terapija un inovatīvās zāles, kas palīdz šo vēzi mazināt, bremzēt tā tālāku attīstību, tad problēma ir finansējumā," pieredzē dalās ārste.
Kā min speciāliste, pēc pasaules veselības datiem 70% vēža pacientu nomirst tieši tajās valstīs, kuras nevar atļauties adekvāto finansējumu zālēm. Latvijā esot bēdīgākā situācijā arī starp Lietuvu un Igauniju – valsts finansējums medikamentiem ir viszemākais. Inovatīvas zāles pusi kompensē valsts, pārējo jāmaksā pacientam un bieži vien tas ir caur labdarības organizācijām.
"Pie katra audzēja ir savas ārstēšanas vadlīnijas. Nepieciešami arī tie medikamenti, ar kuriem līdz šim strādājam. Tāpat tā saucamā vecā ķīmijterapija ir pietiekami efektīva, taču ir jaunie inovatīvie medikamenti, kuri dod lielāku dzīves ilguma iespēju. Reizi nedēļā noteikti, vai pat vairākas reizes, pacients atnāk uz vizīti un viņam ir tāds audzējs, kura terapija netiek kompensēta. Tad mēs mēģinām piedāvāt risinājumu, ka līdzekļus varētu savākt caur ziedot.lv, kas iespēju robežās pacientiem neatsaka," saka Geriņa-Bērziņa.
