Pazīmes, kas var norādīt, ka sirds nejūtas labi. Neatstāj šos simptomus bez ievērības!
foto: Shutterstock
Runā speciālists

Pazīmes, kas var norādīt, ka sirds nejūtas labi. Neatstāj šos simptomus bez ievērības!

"100 Labi padomi Par veselību"

Dažas sirds slimības var attīstīties nemanot, taču ir vairākas pazīmes, kas var norādīt, ka sirds nejūtas labi. Neatstājiet šos simptomus bez ievērības!

Konsultē Dārta Geižāne, ģimenes ārste "Capital Clinic Riga", Veselības centrā 4, Rīgas Stradiņa universitātē.

Spēcīgas sāpes kustoties, kas miera stāvoklī samazinās

Svarīgākais ir saprast, kur sāpes lokalizējas un kāds ir to raksturs. Ja sāp aiz krūšu kaula, sāpes ir spiedošas vai plēsošas, tās var izstarot uz kreiso plecu vai lāpstiņu, tās provocē fiziska slodze un atvieglo slodzes pārtraukšana, tas var liecināt par stenokardiju. Ja šādas sāpes, jo sevišķi pirmreizējas un spēcīgas, ilgst vairāk par 20 minūtēm, jāvēršas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Svarīgi, ka stenokardijas simptomi var būt arī atipiski – sāpes pavēderē, sāpes ne krūškurvī, bet tikai, piemēram, plecā, utt. Īpaši svarīgi, ka veciem cilvēkiem vai pirmā tipa cukura diabēta slimniekiem sāpes var nebūt vadošais simptoms.
Ar šādām sūdzībām vēršoties pie ģimenes ārsta, noteikti primāri tiks pārbaudīta sirds veselība.

Svarīgi faktori ir arī asinsspiediena rādītāji un holesterīna līmenis asinīs, jo abi tiešā veidā veicina aterosklerozes un sirds slimību attīstīšanos. Nozīme ir ne tikai paša pacienta slimību vēsturei, bet arī nelabvēlīgiem notikumiem ģimenes vēsturē, piemēram, pēkšņa kardiāla nāve jaunam cilvēkam, sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas pirmās un otrās pakāpes radiniekiem un tamlīdzīgi. Tāpat uzmanība jāpievērš nelabvēlīgiem dzīvesveida faktoriem kā mazkustīgums, liekais svars, smēķēšana. Nepieciešamo izmeklējumu apjomu izvērtēs ārsts katra pacienta individuālā gadījumā.

Jāpiemin, ka sāpes krūškurvī var izsaukt arī citu orgānu sistēmu patoloģija. Ārsts izjautās un izmeklēs arī iespējamu sūdzību saistību ar elpošanas, gremošanas sistēmas patoloģiju, kā arī muskuloskeletālo sistēmu.

Redzami izspiedušies kakla asinsvadi

Var liecināt par sirds patoloģiju, bet tam var būt arī citi iemesli. Jāvērtē, vai izspiedušās kakla vēnas ir īslaicīgi, piemēram, kādas aktivitātes vai izteiksmīgas runāšanas laikā, vai tas ir pastāvīgs simptoms – šādā gadījumā drīzāk varēs domāt par sirds patoloģiju. Jāsaprot, kādi vēl simptomi ir nosakāmi, objektīvi jāizmeklē pacients – runa var būt gan par sirds vārstuļu kaitēm, gan sirds labās puses mazspēju.

Aizdomas par šo ārstam var radīt asinsspiediena mērījumi abām rokām, kā arī vēnu un pašas sirds auskultācija. Ja problēma nav saistīta ar sirds patoloģiju, tad cēlonis var būt jāmeklē elpošanas orgānu sistēmā, videnē, asinsrites sistēmā un citur.

Teju dzirdami sirdspuksti

Atkal jautājums, vai “dzirdami” sirdspuksti ir visu laiku vai, piemēram, satraukuma brīžos, vai citā konkrētā situācijā. Sirdsdarbība normālā variantā nebūtu jādzird un jājūt.

Vislabāk pacientam ar šādām sūdzībām rekomendēt sirds ultrasonogrāfiju jeb ehokardiogrāfiju, kā arī veikt sirdsdarbības 24 stundu pierakstu jeb Holtera monitorēšanu. Svarīgi ir pārliecināties, vai ir konstatējamas kādas strukturālas izmaiņas sirdī, piemēram, vārstuļu kaites, kuru gadījumā ir traucēta asiņu pareiza plūsma sirdī, kā arī izslēgt sirds ritma patoloģiju jeb aritmijas, kuras ne vienmēr ir nosakāmas EKG pieraksta laikā.

Reibst galva

Galvas reiboņi ir sūdzība, kas prasa īpašu ārsta uzmanību. Jāsaprot, kā reibst galva – vai ir sajūta, ka telpa griežas ap pacientu, vai ir sajūta, ka zūd līdzsvars. To cēlonis var būt no pavisam vienkārša līdz izteikti nopietnam. Noteikti jāmēra asinsspiediens, reiboņus var izraisīt kā pazemināts, tā paaugstināts asinsspiediens.

Būtu labi noteikt cukura līmeni asinīs ārsta praksē ar ekspresdiagnostikas palīdzību, sevišķi, ja sūdzības ir vizītes laikā. Noteikti jāizmeklē sirds, izslēdzot dažādas sirdskaites vai ritma traucējumus (kā minēts iepriekš, arī šeit nozīme ir ehokardiogrāfijai un Holtera monitorēšanai). Apsverama LOR konsultācija, jo sūdzības var būt saistāmas ar auss patoloģiju. Ārsts var lemt arī par nepieciešamību saņemt neirologa konsultāciju, veikt elektroencefalogrāfiju, bet jebkurā gadījumā izmeklējumu apjoms būs ārsta kompetencē.

Ja sareibst galva, ir svarīgi saprast, vai esam pietiekami paēduši un uzņēmuši ūdeni. Jāzina, kādi medikamenti lietoti un vai tās nevar būt nepareizas to lietošanas sekas. Varbūt sūdzības saistāmas ar pārkaršanu, piemēram, strādājot dārzā tiešos saules staros.

Tūska kājās

Tūska kājās, precīzāk, apakšstilbos ir viens no sirds mazspējas simptomiem. Ja kājas ir pietūkušas, smagas un tas ir izteiktāk vakaros, kā arī pie slodzes trūkst elpas, sirsniņa skrien ātrāk un nepietiek spēka, ir iepriekš zināmas sirds problēmas vai paaugstināts asinsspiediens, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai izmeklētu sirdi.

Kāju tūskas cēloņi var būt arī kāju asinsvadu patoloģija vai, piemēram, mīksto audu infekcija. Visos šajos gadījumos ir zināma atšķirība, ko varēs izvērtēt ārsts un lemt par nepieciešamo taktiku.

Paaugstināts asinsspiediens

Ļoti bieži sastopama problēma, kuru noteikti nedrīkst atstāt bez ievērības. Pirmkārt, nozīme ir pareizi veiktiem mērījumiem ar uzticamu mērierīci. Ja spiediens atkārtotos mērījumos miera stāvoklī pārsniedz 140/90 mmHg, jāvēršas pie ārsta. Hipertensija, jo sevišķi ilgstoša un nekontrolēta, ir viens no palaidējfaktoriem nopietnām sekām kā insults vai infarkts.

Mūsu laikos ir pieejami daudzi viegli panesami un efektīvi medikamenti asinsspiediena kontrolēšanai. Fakts – augstu spiedienu pacients var nejust. Bieži vēršas pie ārsta ar sūdzībām par spiedošām sāpēm pakausī vakaros, troksni ausīs, paātrinātu sirdsdarbību, nogurumu, trauksmes izjūtu. Mērījumā nosakot asinsspiedienu pat 160–170 mmHg, pacients bieži ir pārsteigts: bet kā, es neko nejūtu! Jūt gan, tikai nesaista to ar spiedienu. Tāpēc ir svarīgi vismaz reizi gadā asinsspiedienu izmērīt pie ģimenes ārsta un vizītes laikā pārrunāt arī citas sūdzības un iespējamos riska faktorus.

Galvassāpes

Svarīgi, kad, kur un kā sāp. Ar galvassāpēm primāri būtu jāvēršas pie neirologa. Domājot par sirds un asinsvadu sistēmu, galvassāpes var būt arī kā simptoms pie paaugstināta asinsspiediena. Tad raksturīgas sāpes pakausī, sprandā, sprands šķiet stīvs. Šķiet, ka redze kļūst sliktāka, tai zūd asums. Ja, asinsspiedienu normalizējot, galvassāpes, vienalga, saglabājas, tad būtu jāmeklē arī citi iemesli.

Baiļu sajūta, auksti sviedri

Kaut ko tādu pacientam jūtot, noteikti vajadzētu veikt detalizētu anamnēzi, lai saprastu, kuros brīžos šie simptomi parādās un vai to laikā ir arī citas sajūtas, piemēram, sirdsklauves, galvas reibšana, sajūtas par sirds ritma traucējumiem, nelaba dūša, spiedošas vai žņaudzošas sāpes krūtīs, diskomforts krūtīs vai pavēderē.

Runājot par svīšanu, būtu arī jājautā, vai tā ir izteikta naktīs (tik ļoti, ka pat jāmaina palagi). Ja svīšana vēl kombinējas ar svara zudumu un neskaidri paaugstinātu ķermeņa temperatūru, tad būtu steidzami jāuzmeklē savs ģimenes ārsts. Neraugoties uz visu, ģimenes ārsts pie šādām sūdzībām noteikti veiktu asins analīzes un pierakstītu elektrokardiogrammu.