Cik bieži ar Covid-19 saslimst un mirst vakcinētie?
Ne bez šķēršļiem un problēmām, bet jau kopš 2020. gada beigām Latvijā norit cilvēku vakcinēšana pret Covid-19. Pēc teju pusgada, kas pavadīts, organizējot kolektīvo imunitāti pret jaunā koronavīrusa radīto saslimšanu, var izdarīt secinājumus par vakcīnu reālo spēju pasargāt cilvēku un sabiedrību.
Pirmā “Pfizer-BioNTech” (Comirnaty) vakcīnu krava Latvijā tika piegādāta vēl pērn, 26. decembrī.
Pēc divām dienām arī uzsākta daudzu ilgi gaidītā vakcinācija pret Covid-19 – vīrusa saslimšanu, kas kopš 2019. gada beigām traucējusi normālo ikdienu lielākajā daļā pasaules valstu, tostarp arī Latvijā.
Līdz tam cīņai ar pandēmijas apmērus sasniegušo slimības izplatīšanos tika izmantoti dažādi pulcēšanās ierobežojumi un pamata drošības pasākumi, tostarp sejas aizsargmasku valkāšana, distancēšanās, kā arī roku dezinficēšana un mazgāšana. Ierobežojumi nesa labumu, taču vienlaikus postīja ekonomiku.
Rīgas pašvaldības vakcinācijas centrs Kongresu namā
Rīgas pašvaldības vakcinācijas centrs Kongresu namā.
Kā zināms, netrūka arī tādu, kuriem prasība uzvilkt masku un ieturēt distanci sagādāja problēmas un lika bažīties par brīvības atņemšanu.
Pēdējo nedēļu laikā, vakcinācijai kļūstot arvien pieejamākai un uzņemot apgriezienus, varam novērot, ka Covid-19 gana strauji atkāpjas.
Viens no iemesliem varētu būt šīs kaites sezonalitāte un vasaras iestāšanās, taču dati parāda arī to, cik efektīva šīs slimības apturēšanā ir vakcīna.
Starp vakcinētajiem slimo retais, no kaites mirušo nav
Kā zināms, vakcīna pilnībā no inficēšanās ar jauno koronavīrusu nepasargā.
Taču Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīcībā esošā informācija par laikaposmu no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 15. aprīlim uzrāda, ka vakcinētajiem risks saslimt ar Covid-19 ir 7,3 reizes mazāks nekā tiem, kuri nav potējušies.
Tikmēr statistika par vakcinētajiem, kuri pēc potes saņemšanas būtu saslimuši ar Covid-19 un tieši no šīs kaites miruši, nepastāv, jo šādu gadījumu gluži vienkārši nav, apstiprināja SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.
Detalizētāka SPKC informācija liecina, ka minētajā laikaposmā Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 73 400 cilvēki (3 847,6 uz 100 000 iedz.).
Starp vakcinētajiem šajā laikaposmā bijuši vien 896 inficēšanās gadījumi.
Norādītajā laikaposmā Latvijā vakcinējušies 169 764 cilvēki un, kā minēts SPKC materiālos, uz 100 000 vakcinētām personām bijuši vien 527,8 inficēšanās gadījumi.
Centrs arī apkopojis sīkākus datus par to, kā Covid-19 izplatījies starp tiem ļaudīm, kuri vakcinācijas kursu pabeiguši pilnībā, kā arī nogaidījuši 14 dienas, kuru laikā tai ir iespēja iedarboties, un tiem, kuri sapotējušies vienreiz, taču nogaidījuši 21 dienu, dodot laiku devai iedarboties.
Cilvēki stāv rindā pie masveida vakcinācijas centra Daugavpils sporta kompleksā
Vakcinācijas centrs Daugavpils sporta kompleksā, kur 17. un 18. aprīlī ikvienam iedzīvotājam iespējams vakcinēties pret "Covid-19".
Apkopotas arī atšķirības saslimstībā starp tiem, kuri saņēmuši dažādas Latvijā minētajā laikaposmā akceptēto ražotāju izstrādātās vakcīnas.
Lai iegūtu precīzāku ainu par vakcīnu efektivitāti, statistikā nav iekļauti tie inficēšanās gadījumi, kuri notikuši drīz pēc potes saņemšanas, kas varētu liecināt par iespējamu inficēšanos vēl tad, kad imunitāte nebija sākusi veidoties.
Statistika rāda, ka no tiem 28 739 cilvēkiem, kuri saņēmuši vienu “Comirnaty” poti un pagaidījuši 21 dienu, ar Covid-19 saslimuši vien 3 (0,01%) cilvēki.
No tiem 19 073, kuri saņēmuši abas un vēl nogaidījuši 14 dienas – inficējušies 90 (0,47%) cilvēku.
Līdzīga ir arī situācija ar “Moderna” vakcīnas saņēmējiem. No 27 934, kuri sapotēti vienreiz un nogaidījuši 21 dienu līdz nākamajai potei, ar Covid-19 sanācis saslimt vien 2 (0.01%) cilvēkiem.
Tiem 7438 cilvēkiem, kuri saņēmuši otru “Moderna” poti un pagaidījuši 14 dienas līdz vakcīna pilnībā iedarbojas, ar Covid-19 saslimis tikai 1 (0,01%) cilvēks.
Tiem, kuri sapotēti ar “Vaxzevria” (iepriekš “AstraZeneca”) klājies daudzmaz līdzīgi. Šīs vakcīnas pirmo poti pieejamības dēļ norādītajā laikaposmā saņēmis daudz lielāks skaits cilvēku – 113 091. No tiem pēc 21 dienas Covid-19 pozitīvi bijuši 379 (0,34%) cilvēki.
Pēc otrās “Vaxzevria” potes, kuru līdz 15. aprīlim saņēma un 14 dienas nogaidīja 924 cilvēks, ar Covid-19 nav saslimis neviens.
Kopā sanāk, ka no 169 764 cilvēkiem, kuri saņēma pirmo vakcīnas devu un nogaidīja 21 dienu, dodot tai laiku iedarboties, ar Covid-19 saslima 384 (0,23%). No tiem 27 435, kuri līdz 15. aprīlim dabūja arī otro poti un nogaidīja 14 dienas, ar Covid-19 saslima 91 (0,33%) cilvēks.
Jāpiebilst, ka statistikā izpaliek “Janssen-Cilag” vakcīna, kuras izmantošana Eiropas Savienībā tika atļauta vien 11. martā, un kuras pirmās 4800 devas Latvijā parādījās vien 14. aprīlī.
Šī ražotāja vakcīnas lielākā atšķirības zīme – imunitātes iegūšanai pietiek ar vienu poti.
Komentējot šo statistiku vēl 20. aprīlī notikušajā Ministru Kabineta attālinātajā sēdē, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, galvenais SPKC pārstāvis, Krīzes vadības padomes dalībnieks, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs uzsvēra, ka dati skaidri uzrāda un pārliecina par vakcīnu efektivitāti cīņā ar Covid-19 izplatīšanos.
Kā zināms, uzlabojoties Covid-19 izplatības rādītājiem, sākot ar 1. jūniju tika atcelti vairāki ierobežojumi, kuri paver jaunas iespējas cilvēkiem pārvietoties un uzņēmējiem – izvērst komercdarbību. Daudz plašāki atvieglojumi paredzēti no 15. jūnija, līdz kuram tiek paredzēta turpmāka statistikas uzlabošanās.
