Ilga mūža noslēpums meklējams gēnos
Meklējot jaunības eliksīru, itāļu zinātnieki no Boloņas universitātes sekvencējuši genomus 81 ilgdzīvotājam, vecākam par 105 gadiem, un salīdzinājuši ar veselīgiem 68 gadus veciem cilvēkiem.
“Cilvēki otrajā grupā necieta no daudzām slimībām, saistītām ar vecumu, un tāpēc bija lielisks veselīgas novecošanas piemērs,” skaidro profesors Paolo Garanjani.
Pētījumā atklāts, ka vecuma grupā virs 105 gadiem bija vairāk izplatītas piecas pamata ģenētiskās variācijas, kas saistītas ar efektīvu DNS salabošanu, kamēr gados jaunākajiem to bija mazāk. Līdzīga parādība atklāta arī iepriekšējos pētījumos ar 300 simtgadnieku.
Gēni ir pārmantoti no vecākiem, tomēr visas dzīves laikā DNS var piedzīvot izmaiņas, tostarp somatiskās mutācijas, kas norit specifiskās šūnu līnijās visā organismā un ir saistītas ar novecošanas procesu. Kaut gan pētījuma vecākajā grupā dalībnieki nodzīvojuši pat četras desmitgades vairāk nekā jaunākie, viņiem šādu mutāciju bija daudz mazāk.
Zinātnieki pieļauj, ka daži cilvēki vienkārši piedzimst ar gēnu variācijām, kas ļauj labāk saremontēt DNS, kas nodrošina lielākas izredzes nodzīvot līdz dziļam vecumam. Pats somatisko mutāciju palēnināšanās mehānisms pagaidām ir mīkla, bet ir skaidrs, ka ar ļoti veselīgu dzīvesveidu vien nepietiek – svarīga ir arī veiksme ģenētiskajā loterijā.
