Nepareizi uzglabāti rieksti var būt bīstami veselībai

Daļa no mums riekstus nopērk, mājās tos izber skaistā bļodiņā un tad lēnā garā un ik pa brīdim ar tiem panašķojas. Dažkārt tie tajā bļodiņā nostāv nedēļu… Dažreiz - pat ilgāk. Un, šķiet, ka daudzi nemaz nenojauš, ka šādi riekstus uzglabāt nedrīkst. Otrkārt, riekstus nepareizi uzglabājot, tajos var veidoties veselībai bīstamas un pats galvenais - ar aci nemaz nesaskatāms vielas, proti, mikotoksīni.

Ķīmijas doktors un Valsts zinātniskā institūta "BIOR" Ķīmijas laboratorijas hromatogrāfijas grupas vecākais eksperts un vadošais pētnieks Ingars Reinholds skaidro, ka mikotoksīni ir pelējuma sēņu veidotie toksiskie savienojumi:  “Ir zināmas vairāk nekā 400-500 dažādu šo te pelējuma sēņu. Bet faktiski tikai kādi 30-40 savienojumi ir tādi, kas tiek uzskatīti kā cilvēkam īpaši toksiski.”

Uzglabājot pārtiku, tajā visbiežāk veidojas tādi kancerogēnie savienojumi kā ohratoksīns un aflatoksīns. Tie var veicināt dažādu kancerogēnu slimību attīstību, un jo īpaši aflatoksīni var novest arī pie letāla iznākuma.

Šiem toksīniem labvēlīga vide ir silta temperatūra, mitrums un skābeklis. Pelējumsēnes kopā ar to radītajiem toksiskajiem savienojumiem visbiežāk ieperinās lobītos, arī cukurotos un sālītos riekstos. Lobīti rieksti ir vairāk pakļauti apkārtējās vides iedarbībai, bet cukurs - tā ir pelējumsēņu barība. “Ir ļoti daudz secinājumu, ka tieši termiski apstrādāti un sālīti rieksti un tie rieksti kā pistācijas, valrieksti un zemesrieksti un, protams, arī mandeles - tie ir vieni no riekstiem, kuriem bieži vien ir lielākais šis te aflatoksīns B1 un citu aflatoksīnu saturs,” norāda speciālists.

Reinholds min, ka, visticamāk, mikotoksīni sālītajos riekstos ieperinās tāpēc, ka šos riekstus sāla un termiski apstrādā ar mērķi uzglabāt ilgāk. Bet nav zināms, kādos apstākļos tos uzglabā ražotājs. Lai saprastu, vai rieksti, kurus plānojam iegādāties, ir svaigi, eksperts iesaka tos pasmaržot: “Riekstiem ir jābūt tādai svaigai smaržai bez nekā. Ja mēs jūtam jau saožot un pagaršojot kādu riekstu, tādu nepatīkamu, salkanu smaržu, tad tas jau liecina par to, ka ir šis te pelējums.”

Lai mazinātu riekstu pelējuma riskus mājas apstākļos, ir svarīgi tos pareizi uzglabāt. Uzņēmuma “Gemoss” projektu vadītāja Maija Treija-Kovāča stāsta, ka riekstiem vislielākos riskus rada dažādi kaitēkļi un bojāšanās: “Tā kā mēs zinām, ka riekstos ir daudz taukskābes, tās mēdz rūgt ar laiku. Bet šiem diviem agresoriem ir salīdzinoši vienkāršs risinājums - tas ir vēsums, sausums un slēgts trauks.” Tāpat Treija-Kovāča iesaka riekstus uzglabāt līdz sešiem mēnešiem. 

Reinholds arī piebilst, ka riekstus, kas nav attīrīti, var saldēt un tādā veidā tos var uzglabāt vismaz gadu. Mīnus 20 grādu temperatūrā mikotoksīni, ja tādi jau sākuši veidoties, tiek iesaldēti: “Tādējādi, ja šos riekstus sasaldē mazākās porcijās, tos var uzglabāt ilgāku laiku. Bet, ja rieksti ir apstrādāti, tad uzreiz ir saprotams, ka šis produkts ir jāizlieto tuvākajā laikā.”