Stiprinām plaušas - jo labākā stāvoklī plaušas, jo mazāks risks saslimt
Covid-19 ir elpceļu vīruss, kas var izraisīt smagus plaušu bojājumus un elpošanas problēmas. Ja plaušas ir labā formā, risks saslimt ir mazāks vai slimība varētu norisēt vieglākā formā.
Lūk, vienkārši paņēmieni, kā stiprināt plaušas:
- Pietiek regulāri dažas reizes dienā dziļi ieelpot un izelpot, lai panāktu nozīmīgu pašsajūtas uzlabojumu. Dziļās elpošanas vingrinājumi var samazināt stresu un psihiskas problēmas, atbrīvot prātu, ķermeni, palīdzēt pret bezmiegu. Tagad, pandēmijas laikā, pulmonologi un citi speciālisti visiem – no jauna līdz vecam – iesaka dziļo elpošanu kā labu profilaksi.
- Tāpat - trumpis visam ir kardiotreniņi. Vecās labās fiziskās aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību un elpošanu, būtībā arī ir vislabākie elpošanas vingrinājumi. Tāpēc ieteikums: dodies ņiprā pastaigā, nūjo un citādi aktīvi izkusties!
- Saglabāt fizisko aktivitāti īpaši svarīgi gados vecākiem cilvēkiem, kam plaušu funkcija ar gadiem ir pasliktinājusies un kas arī veido vienu no lielākajām Covid-19 riska grupām. Ar vecumu muskuļi, kas nodrošina elpošanu, kļūst vājāki.
- Labāk nodarboties ar elpošanas treniņiem ārā. Aukstā laikā ieteicams ieelpot tikai caur degunu, lai gaiss sasiltu. Jācenšas arī elpot lēnāk un vairāk ar plaušu apakšējām daļām. Ja ārā nav iespējas vingrot, tad telpa pirms dziļās elpošanas kārtīgi jāizvēdina, kā arī nevajag elpot pie atvērta loga vai caurvējā.
- Nereti no dziļās elpošanas vingrinājumiem sāk reibt galva. Tas liecina par vingrinājuma “pārdozēšanu” vai to, ka tas tiek izpildīts nepareizi.
- Nevajadzētu izpildīt vingrinājumus akūtas saslimšanas laikā, ja ir paaugstināta temperatūra. Ja ir tikai iesnas, var mēģināt veikt vingrinājumus, elpojot caur muti.
Izmēģini! Diafragmālā elpošana.
Viena no populārākajām tehnikām ir diafragmālā jeb “vēdera” elpošana. Tā samazina trauksmi, nomierinoši iedarbojas uz ķermeni, stabilizē veģetatīvo nervu sistēmu, palielina plaušu tilpumu.
Vēdera elpošanu tradicionāli izpilda guļus, bet var veikt arī sēdus vai stāvus. Vienu roku uzliek uz krūškurvja, otru uz vēdera. Lēni ieelpo caur degunu. Ieelpas gaisu cenšas it kā iespiest vēderā, lai tas piepūšas kā bumba un var sajust, kā uz vēdera uzliktā roka paceļas. Pēc tam mierīgi izelpo caur muti, lēni skaitot līdz seši. Izelpojot var pievienot arī kādu skaņu, piemēram, fūūūū... Viegli piespiežot ar roku uz vēdera, var palīdzēt diafragmai saplakt. Izelpas beigās vajadzētu būt sajūtai, ka vēders pielīp pie mugurkaula un iekšā nekas nepaliek.
Vingrinājumu ieteicams veikt vismaz pāris reizes dienā.
