Jaunā pētījumā atklāts, ka DNS nedarbojas tā, kā līdz šim uzskatīts
Kādā jaunā pētījumā atklāts, ka mūsu DNS nebūt nedarbojas kā instrukciju grāmata. Tas tikai atklāj sarakstu ar sastāvdaļām, ko mūsu šūnas itin bieži izmanto.
Merilendas Universitātes asociētais profesors šūnu bioloģijas nozarē Entonijs Hosē skaidro, ka īstie mūsu veselības noteicēji meklējami molekulās, kas regulē šūnu DNS.
“DNS nevar tikt uzlūkots kā mūsu “dzīves plāns”. Labākajā gadījumā to var uzskatīt par sarakstu, kurā pārklājas un potenciāli sajaucas sastāvdaļas, ko dažādas šūnas atšķirīgi lieto dažādos laikposmos,” secinājis pētnieks. Labs piemērs ir acu krāsa, ko nenosaka mūsu DNS, bet gan šūnas, kas saistītas tieši ar acu krāsu.
Pētot DNS kodus, biologi joprojām nespēj izskaidrot, kas nosaka acu formu vai kāpēc mums vispār ir acis. Tas tāpēc, ka šīs instrukcijas meklējamas ārpus DNS koda.
Hosē teorija guvusi atbalstu arī citu akadēmiķu vidū. Maikls Levins, bioloģijas profesors no Taftsa Reģeneratīvās un attīstības bioloģijas centra, tic, ka tā atrisina daudzas neskaidrības saistībā ar mūsu veselību un attīstību, uz kurām DNS “projekts” nespēj rast atbildes.
Iedzimtās slimības nenosaka mūsu ģenētika, tāpēc, meklējot par tām atbildes, medicīna lūkojusies nepareizā vietā. Hosē skaidro, ka iedzimto slimību cēlonis drīzāk saistīts ar molekulu izkārtojumu un to, kā tās cita uz citu iedarbojas.
