foto: Shutterstock
5 soļi stiprākai imunitātei
Īpaši daudz cinka ir ķirbju sēklās, bet nepieciešamo selēna daudzumu var uzņemt, ēdot Brazīlijas riekstus. Galvenais, lai uzturs ir sabalansēts, un jāatceras, ka nepieciešamās uzturvielas ir sastopamas dažādu krāsu pārtikas produktos.
Esi vesels
2020. gada 13. decembris, 16:29

5 soļi stiprākai imunitātei

"100 Labi Padomi"

Mūsu imūnsistēmu ietekmē gan iedzimtība un dzīvesveids, piemēram, fiziskā aktivitāte, miegs, stress, smēķēšana un alkohola lietošana, gan arī sabalansēts uzturs, kas ir bagātīgs ar vērtīgām uzturvielām. Konsultē farmaceite Irina Samohvalova.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

1. Fiziskā aktivitāte.

Pateicoties ķermeņa kustībām, pat ja tā ir vienkārša pastaiga, visā ķermenī pārvietojas limfa. Tāpat kā asinsrites sistēma ir atkarīga no sirdsdarbības, limfātiskā sistēma ir atkarīga no muskuļu kustības. Tās palīdz imūnšūnām pārvietoties pa visu ķermeni un veikt uzraudzības funkciju, meklējot un neitralizējot uzbrukumus. Tāpēc ir svarīgi ilgi nesēdēt un laiku pa laikam piecelties un pakustēties, lai uzlabotu limfas cirkulāciju.

2. Stresa pārvaldīšana

Stresa rezultātā guļam un ēdam sliktāk, un tas var ietekmēt mūsu imūnsistēmu. Ir daudz dažādu stresa samazināšanas paņēmienu, sākot no dienasgrāmatas rakstīšanas līdz meditācijai, pastaigām gar jūru vai tikšanās reizēm ar draugiem, tikai jāatrod sev piemērotākais risinājums.

3. Miega uzlabošana

Slikts miegs naktī apdraud mūsu imūnsistēmu nākamajā dienā, padara uzņēmīgākus pret vīrusiem. Tad vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai atgūtu spēkus. Veselīga miega laikā imūnsistēma izdala olbaltumvielas, ko sauc par citokīniem, kas palīdz veicināt miegu, tāpēc ir svarīgi, lai organisms atpūstos 7–8 stundas katru nakti un spētu cīnīties pret infekcijas slimībām. Cilvēka ķermenis miega laikā ražo arī T-šūnas, kas ir baltās asins šūnas, kurām ir izšķiroša loma imūnsistēmas reakcijā pret vīrusiem.

4. Sabalansēts uzturs

Galvenā uzturviela, kas uzreiz ienāk prātā, domājot par imunitāti, ir C vitamīns, ko var atrast svaigos augļos un dārzeņos, piemēram, paprikā un apelsīnos. Tāpat svarīgs ir A vitamīns, kas ir taukainās zivīs, aknās, piena produktos un olās, kā arī aprikozēs un zaļajos lapu dārzeņos. Savukārt dzelzi iespējams uzņemt no aknām, sarkanās gaļas, pupiņām un riekstiem, bet selēnu un cinku – no riekstiem un sēklām. Īpaši daudz cinka ir ķirbju sēklās, bet nepieciešamo selēna daudzumu var uzņemt, ēdot Brazīlijas riekstus. Galvenais, lai uzturs ir sabalansēts, un jāatceras, ka nepieciešamās uzturvielas ir sastopamas dažādu krāsu pārtikas produktos.

5. Imunitāti stiprinošas minerālvielas

Selēns un cinks ir minerālvielas, ko organisms nespēj pats saražot, tāpēc tās nepieciešams uzņemt ar pārtiku vai farmaceitiskiem preparātiem. Neraugoties uz to nozīmi dažādos vielmaiņas procesos, šīs vielas organismā uzkrājas tikai nelielos daudzumos. Tāpēc tās tiek dēvētas par mikroelementiem.

Abas šīs minerālvielas veicina normālu imūnsistēmas darbību un šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Ķermenis uzkrāj nelielu šo uzturvielu daudzumu muskuļos, kaulos, asinīs un audos. Ja pieaug nepieciešamība pēc tām (piemēram, saslimšanas, hroniska stresa vai pārmērīgas fiziskās slodzes gadījumā), uzglabātās minerālvielas tiek ātri izplatītas visā organismā, lai uzturētu svarīgākās funkcijas. Imūnsistēmai nepieciešams daudz selēna un cinka, jo īpaši cīņā ar infekcijām.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās