Deviņas bīstamas slimības, no kurām mūs sargā vakcīnas
Pasaule straujiem soļiem tuvojas mirklim, kad pret kārtējo jauno slimību – šoreiz Covid-19 – varētu tikt izstrādāta atbilstoša vakcīna. Pilnīgākam priekšstatam par to, kādu lomu mūsu sabiedrībā spēlē vakcinācija, apkopojam 9 nāvējošas slimības, kuras mūs vairs tik ļoti neapdraud.
Baku iznīdēšana – pasaulē pirmās vakcīnas veiksmes stāsts
Bakas ir akūta, sevišķi bīstama infekciju slimība. Tās simptomi atgādina citas akūtas vīrusu infekcijas, piemēram, gripas simptomus.
Šī infekcijas slimība parasti sākas ar drudzi un sāpēm muskuļos, pēc 2 līdz 4 dienām pievienojas bakām raksturīgie izsitumi.
Baku ārstēšana var noritēt tikai slimnīcā, kur jāievēro gultas režīms un jāpakļaujas stingrai medicīniskā personāla uzraudzībai.
Pazīmes, kas palīdz vējbakas atšķirt no bakām ir: vējbaku izsitumi visizteiktākie ir uz ķermeņa un parādās grupās vairāku dienu laikā, tādējādi uz ķermeņa vienlaikus var redzēt izsitumus dažādās attīstība stadijās. Baku gadījumā visizteiktākie izsitumi ir uz sejas un ekstremitātēm, un tie attīstās vienlaicīgi.
Jau 1980. gadā PVO augstākā lēmējinstitūcija Pasaules veselības asambleja paziņoja par baku likvidāciju pēc apjomīgas, globālas programmas ar mērķi iznīdēt slimību. Līdz ar to visā pasaulē tika pārtraukta rutīnas vakcinācija pret bakām.
Pašreiz vakcināciju pret bakām PVO, CDC un citu organizāciju eksperti rekomendē laboratoriju personālam, kuru darbs ir tieši saistīts ar kultūrām vai dzīvniekiem.
Tāpat arī vakcināciju piedāvā medicīnas darbiniekiem (tai skaitā ārstiem un medmāsām), kuriem ir kontakts ar maznovājinātu baku vīrusu kontaminētiem materiāliem (tai skaitā pārsienamo materiālu).
Pēc baku likvidācijas tikai divās laboratorijās pasaulē ir baku vīrusa krājumi – PVO Sadarbības centrā Atlantā, ASV un Koltsovā, Krievijā.
Jāpiebilst, ka 1960.-1970. gadu medicīnas literatūras dati liecina, ka vislielāko komplikāciju skaitu pēcvakcinācijas periodā, salīdzinājumā ar citām vakcīnām, novēroja pēc baku vakcīnas ievadīšanas.
Visbiežākā komplikācija pēc baku vakcīnas ievadīšanas primāri vakcinētām un revakcinētām personām bija vakcīnas vīrusa inokulācija ādā un gļotādās ārpus injekcijas vietas (visbiežāk sejā, acu plakstiņos, degunā, mutē, dzimumorgānos un taisnā zarnā).
Tā sastāda aptuveni pusi no kopējā komplikāciju skaita pēc baku vakcinācijas. Desmit dienu laikā pēc vakcinācijas var parādīties nātrene vai angioedēma kopā ar ģeneralizētu vakcīnas vīrusa disemināciju.
Retos gadījumos novēro multiformo bullozo eritēmu (Stīvensa – Džonsona sindromu), kas var dot pat letālu iznākumu.
Šāds iznākums gan novērots reti – aptuveni 1 gadījums uz 1 miljonu primāri vakcinēto un 0,25 gadījumi uz 1 miljonu revakcinēto personu.
