Tāds laiks, ka kaulus lauž. Fakts vai mīts?

2013. gadā neirologi paziņoja par vienu no dīvainākajiem medicīnas fenomeniem – par Parkinsona slimības pacientu, kurš spēj paredzēt vētru, saožot to vārda tiešā nozīmē, raksta „BBC Future”. Negaisa tuvošanās šim superdegunam sagādā ciešanas – neciešamu skunksa ekskrementu smaku ar sīpolu piedevu. Zinātne to izskaidrot nespēj.

Pārējā cilvēce laimīgā kārtā neko tādu nespēj, taču organisms nav gluži bezjūtīgs, kaut arī ne vienmēr.

Kaut gan populārs ir uzskats, ka mitrs un vējains laiks veicina locītavu iekaisumus, pierādījumi tam nav atrasti. 2011. gadā veiktajos pētījumos nav atklāta saikne starp laika apstākļiem un reimatoīdo artrītu. Izskaidrojums – ja jums lietains laiks rada sliktu omu, jūs arī visdrīzāk atcerēsieties tieši tās lietavu dienas, kad jutāties īpaši slikti. Tomēr daži zinātnieki domā pretēji.

Galvassāpju zāļu noiets rit ciešā saistībā ar barometra rādītāju – jo zemāks gaisa spiediens, jo pērk vairāk, un tas ir pierādīts fakts. Japāņu zinātnieks Kazuhito Kimoto un viņa kolēģi lūdza 28 migrēnas sirdzējiem gadu pierakstīt sāpju dienasgrāmatu.

Salīdzinot viņu pierakstus ar laika ziņām, pētnieki ieraudzīja saikni starp sliktu pašsajūtu un atmosfēras spiedienu. Iespējams, zemāks spiediens traucē vestibulāro jeb līdzsvara aparātu, radot galvas reiboni un tad arī migrēnu.

Ziemai raksturīga ne tikai gripa un saaukstēšanās, bet arī sirdslēkmes. Ķīniešu pētījums liecina, ka ziemā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir par 40% augstāka nekā pavasarī un vasarā. Precīza izskaidrojuma nav, iespējams, sals paaugstina arteriālo spiedienu, palielinot sirdslēkmes risku.

Ziemeļu puslodē vairāk zēnu ir ieņemti siltajā gada laikā – vai tiešām klimats un Saule ietekmē bērna dzimumu? Cits novērojums liecina, ka pēc nepieredzēti liela smoga Londonā 1952. gada decembrī, kad migla aizsedza Sauli, deviņus mēnešus vēlāk piedzima vairāk meiteņu nekā puiku. Versija – temperatūra maina hormonālo līdzsvaru, kas vajadzīgs spermas „ražošanā”.

Veselības izdevumi publicē magnētisko vētru kalendāru, un tam ir pamats –kosmiskais starojums un Saules jonizētās daļiņas tiešām var nogalināt.

Lietuviešu zinātnieki nesen izpētījuši vairāk nekā miljonu nāves gadījumu 25 gadu posmā. Izrādās, no sirds un asinsvadu slimībām un insulta cilvēki visvairāk miruši „kosmisko vētru” laikā.

Vēl trakāk – paaugstinātas Saules aktivitātes laikā dzimušie dzīvo vidēji par pieciem gadiem mazāk nekā tie, kas pasaulē nākuši mierīgākā periodā. Ar to ir grūti samierināties – mūsu liktenis tiešām var būt ierakstīts debesīs, secina autors.

“Protams, mūs visus zināmā mērā ietekmē gan gaisa spiediens, gan medicīniskais laika tips, taču šī ietekme katram var ļoti atšķirties. Cilvēkam ar izteiktu hronisku kaiti konkrētas izmaiņas laika apstākļos var sagādāt lielākas grūtības, kamēr personai ar salīdzinoši labu veselību teju nekādi neietekmēs labsajūtu. Vēlos gan apliecināt, ka nekādas ciešas paralēles starp veselību un laika apstākļiem savas prakses laikā neesmu novērojusi, izņemot to, ka ziemā pašsaprotamu iemeslu dēļ palielinās to cilvēku skaits, kuri slimo ar gripu vai biežāk saaukstējas.”