Ēdam pārāk daudz sāls. Īpaši Latvijā grēko vīrieši

Kaut gan pētījuma dalībnieku zināšanas par sāls ietekmi uz veselību ir vērtējamas kā labas, tomēr Latvijā sāls patēriņš vairāk nekā divas reizes pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas ieteiktos piecus gramus sāls dienā.

Latvijā sievietes uzņem vidēji 8,9 gramus sāls dienā, vīrieši – 12,8 gramus. Galvenie sāls avoti ēdienkartē ir garšvielas, piedevas un mērces, graudaugu un gaļas produkti (desas, cīsiņi un kūpinājumi). Ēdiena gatavošanā sāli vienmēr izmanto vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku un bieži lieto arī gatavos garšvielu maisījumus, kuru sastāvā jau ir sāls. 71% aptaujāto nepievērš uzmanību sāls daudzumam produkta marķējumā.

Gandrīz 70% pētījuma dalībnieku, kuri uzskata, ka sāli uzņem atbilstošā daudzumā, patiesībā uzņem pārāk daudz. Tie, kuri atzīmējuši, ka lieto pārāk maz sāls, faktiski uzņem optimālu daudzumu.

No uztura dienasgrāmatām iegūtie dati liecina, ka galvenie joda avoti Latvijas iedzīvotāju uzturā ir piena produkti, ūdens, zivis un jūras produkti. Gandrīz trešdaļa jeb 31% atzīst, ka zina par joda nepieciešamību cilvēka organismā, taču nezina tā nozīmi, un 70% labprāt saņemtu šādu izglītojošu informāciju.

Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāji uzņem vairāk tauku un mazāk ogļhidrātu, nekā noteikts veselīga uztura ieteikumos, arī nepietiekamu daudzumu augļu, dārzeņu, graudaugu un piena produktu, kas izskaidro uzturvielu un vitamīnu iztrūkumu.

Teju puse, 48%, neuzņem pietiekami daudz kālija, kas atrodams galvenokārt dārzeņos un augļos. Kālija trūkums papildus pārmērīgam sāls daudzumam uzturā rada risku sirds un asinsvadu sistēmas veselībai.

Pētījums īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, to īstenoja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, autori ir Inese Siksna, Ilva Lazda un Māris Goldmanis. Datu vākšana norisinājās no 2018. gada novembra līdz šā gada februārim.