Viņķele: lai arī Covid-19 izplatība Latvijā ir zemāka nekā citviet, tas nedod pamatu nerīkoties
Lai arī Covid-19 izplatība un tās temps Latvijā ir zemāka nekā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, tas nedod pamatu nerīkoties, šodien Saeimas deputātiem, skaidrojot ārkārtējās situācijas nepieciešamību, pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Latvijā otro reizi pandēmijas laikā izsludina ārkārtējo situāciju
Ņemot vērā epidemiologu izvērtējumu par pieaugošiem Covid-19 izplatības riskiem, uz četrām nedēļām Latvijā aizliegta izklaides pakalpojumu sniegšana bāros, naktsklubos, diskotēkās, ...
Politiķe atzina, ka pavasari un vasaru Latvija aizvadīja salīdzinoši sekmīgi, savukārt tagad ārkārtējā situācija nepieciešama, lai nenokļūtu stāvoklī, kurā ir daudzas ES valstis. Latvijā inficēšanās pieaugums bija krietni lēnāks un teju ar mēneša nobīdi - vēl 2.oktobrī Latvijas 14 dienu kumulatīvie rādītāji bija 19,5 gadījumi uz 100 000 cilvēku, bet pārējās Baltijas valstīs inficēšanās kāpums bija krietni straujāks, pārsniedzot 40 gadījumus uz 100 000.
"Tobrīd bijām vieni no tiem, kam ir zemākie rādītāji Eiropā. Lai arī joprojām saslimstības pieaugums ir zemāks nekā citviet, tas nedod pamatu nerīkoties," uzsvēra ministre, piebilstot, ka patlaban Eiropā vidējais radītājs ir 496 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet Latvijā - 178 uz 100 000.
"Svarīgi rīkoties tagad, jo pakāpenisku ierobežojumu sērija bija jau no oktobra, bet bija jāsecina, ka tas bija nepietiekami," uzsvēra Viņķele, norādot, ka Latvijā salīdzinājumā ar pavasari praktiski nav mainījusies iedzīvotāju kustība, lai arī ir spēkā virkne ierobežojumu. Viņa akcentēja, ka, kopīgiem spēkiem mazinot kontaktus, ir jāpanāk, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma varētu palīdzēt gan Covid-19 pacientiem, gan arī visiem tiem, kam nepieciešama palīdzība, jo "pandēmijas laikā citas slimības nepaiet malā".
Viņķele arī uzsvēra, ka vajadzētu turēties Covid-19 atvēlamo gultu skaita rezervju jeb 400-450 gultu robežās, paužot cerību, ka arī turpmāk Latvijā stacionēšanas īpatsvars saglabāsies mazāks nekā citās valstīs. Stāstot par epidemioloģisko datu korelāciju vairāku nedēļu griezumā, Viņķele uzsvēra, ka tieši tas ir bijis viens no būtiskajiem apsvērumiem lēmuma pieņemšanai.
"Politiķu uzdevums ir balansēt epidemioloģisko faktu kopumu un rīkoties apzinīgi, izlēmīgi un nesēt paniku," teica Viņķele, lūdzot Saeimu atbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
No pirmā šoka un apturētas dzīves pavasarī līdz drūmajam rudenim: koronavīruss Latvijā
Pirmā preses konference par Covid-19 izplatību Latvijā notika 2020. gada februārī. Drīz pēc tam valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija un ...
Kā ziņots, Saeima šodien lems par no pirmdienas izsludinātās ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu jau stājies spēkā pirmdien. Likums paredz, ka Saeima lemj par jau spēkā esošas ārkārtējās situācijas pārapstiprināšanu. Parlaments to var arī neapstiprināt.
Covid-19 ierobežošanai no 9.novembra līdz 6.decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.
Ārkārtējās situācijas laikā ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattiecas uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tāpat noteikti vairāki citi būtiski ierobežojumi. Piemēram, sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai, līdz ar to tajās ir aizliegts ieturēt maltīti uz vietas.
