Viņķele atklāj, kas notiks ar ambulatoro un plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu

Viņa atzina, ka pavasarī pat pie krietni mazākas Covid-19 izplatības valstī plānveida un ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu būtiska ierobežošana bija nepieciešama, lai ārstniecības iestādēm dotu iespēju sagatavoties un lai no inficēšanās pasargātu pašus mediķus.

Tomēr patlaban šāda pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana vairs neesot pieļaujama, jo jau pārskatāmā nākotnē tā varētu atstāt negatīvas sekas uz sabiedrības veselību, skaidroja politiķe. "Varbūt, ja tas būs nepieciešams, var tikt mazināts plūsmu lielums, bet tādu slēgšanu ciet, kā tas bija pavasarī, mēs neplānojam," norādīja ministre.

Politiķe atzīmēja, ka pēdējos mēnešos slimnīcas ir ievērojami palielinājušas gatavību uzņemt Covid-19 slimniekus. Vienlaikus viņa atzīmēja, ka mainās slimnīcā nonākušo cilvēku vecuma struktūra. "Ja pavasarī tie bija pārsvarā cilvēki gados vai krietni gados, tad šobrīd mums ir arī cilvēki 40-45 gadu vecuma grupā, un šis ir tikai apliecinājums, ka Covid-19 diemžēl ir bīstama un ļoti lipīga slimība," norādīja Viņķele.

Kā ziņots, pēdējās divās nedēļās Latvijā saslimstība ar Covid-19 pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%, pirmdien pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Neraugoties uz minēto, pagaidām netiek izskatīta iespēja saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā ieviest ārkārtējo situāciju, kā tas tika darīts pavasarī, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pirmdien valdība lēma, ka no 7.oktobra sabiedriskajā transportā ikvienam obligāti būs jālieto mutes un deguna aizsegs.