Zobārste nosauc 11 galvenos sliktas elpas izraisītājus

Kā atklāj Midltona, iemesli sliktai elpai var būt visdažādākie. Smagākos gadījumos pie vainas var būt smaganu slimības, bet lielākoties šo problēmu var atrisināt, vienkārši mainot dzīves paradumus.

Zobārste nosaukusi 11 galvenos nepatīkamas elpas izraisītājus un veidus, kā tos novērst.

1. Zobu smaganu slimības. "Ja jums ir zobu smaganu slimība, zobu tīrīšanas laikā smaganas var asiņot, jums var būt slikta elpa vai slikta garša mutē," viņa paskaidroja. "Smaganu slimības izraisa aplikuma veidošanās uz zobiem un smaganām. Baktērijas izraisa toksīnu veidošanos, kas kairina smaganas. Ja slimību neārstē, tā var sabojāt smaganas un pat žokļa kaulu, ' viņa piebilda.

Bojātu smaganu rezultātā var attīstīties periodontīts, kas ar laiku ietekmē audus, kas atbalsta zobus un tur tos vietā. Ja periodontīts netiek ārstēts, var tikt bojāts žokļa kauls un starp smaganu un zobiem var izveidoties atstarpes. Zobi var kļūt vaļīgi un galu galā izkrist. 

Risinājums: apmeklēt zobu higiēnistu.

2. Nepietiekams ūdens daudzums organismā. Mutē esošajām baktērijām ir tendence vairoties, mutei izžūstot, kas nozīmē, ka nepietiekama ūdens daudzuma uzņemšana var izraisīt sliktu elpu.

Nepietiekams ūdens daudzums noved pie siekalu samazināšanās. Ūdens dzeršana var mazināt sliktu elpu, jo tādējādi iespējams izskalot pārtikas daļiņas starp ikdienas zobu tīrīšanu.

Risinājums: vienmēr ņemt līdzi atkārtoti uzpildāmu ūdens pudeli un sekot līdzi pietiekamam ūdens patēriņam ikdienā.

3. Uzturs ar zemu ogļhidrātu daudzumu. Arī nepietiekama ogļhidrātu uzņemšana var izraisīt sliktu elpu. "Tas notiek tāpēc, ka, ķermenis galvenokārt darbojas ar tauku krājumiem. Jūsu ķermenis sadala taukus enerģijas iegūšanai, veidojot ketonus," stāsta zobārste.

Risinājums: konsultēties ar ģimenes ārstu par uzturu.

4. Diabēts. Kad cilvēkam ir diabēts, viņa ķermenis vai nu neražo pietiekami daudz insulīna, vai arī nespēj to efektīvi pielietot, skaidro Midltona. "Parasti insulīns sadala glikozi, lai nodrošinātu enerģiju. Ja ķermenis nevar iegūt enerģiju no glikozes, tas sāk sadedzināt taukus, to vietā saražojot ketonus."

"Ketoniem uzkrājoties, tie palielina asiņu skābumu, kas var būt toksisks," viņa saka.

Risinājums: konsultēties ar ģimenes ārstu.

5. Medikamenti. Daudzi medikamenti veicina sliktu elpu, jo tie padara muti sausu. Starp šiem medikamentiem ietilpst asinsspiediena zāles, antidepresanti, miega tabletes, diurētiskie līdzekļi un antihistamīna līdzekļi.

"Pārbaudiet zāļu lietošanas instrukciju, lai redzētu, vai viena no blaknēm ir sausa mute. Jums var būt nepieciešams palielināt ikdienā uzņemto ūdens daudzumu, lai apkarotu šo sajūtu," stāsta zobārste.

Risinājums: dzert vairāk ūdens vai konsultēties ar ģimenes ārstu.

6. Kafija. "Kafijai ir ļoti spēcīgs aromāts. Tā smaržo sliktāk, nekā garšo, bet tieši kafijā esošais kofeīns var muti "izžāvēt"," stāsta speciāliste. Šis siekalu trūkums ļauj baktērijām mutē uzplaukt. Pēc tam baktērijas pieķeras mēlei, smaganām, zobiem un vaigu iekšpusei, tādējādi radot sliktu elpu.

"Problēma var saasināties, ja dzerat kafiju ar pienu, jo piens veicina baktēriju augšanu," viņa norāda.

Risinājums: izvēlieties tēju vai uzreiz pēc kafijas dzeriet ūdeni, lietojiet košļājamo gumiju bez cukura.

7. Krākšana. "Ja jūs krācat, mute straujāk izžūst, jo elpojat caur muti nevis degumu. Šis elpošanas veids paātrina izžūšanas procesu, kā rezultātā no rīta rodas slikta elpa," skaidro zobārste.

Risinājums: konsultēties ar ģimenes ārstu.

8. Ēdienreižu izlaišana. Badošanās vai pat vienkārši neregulāra ēšana var negatīvi ietekmēt elpas svaigumu. "Pārtikas un šķidruma trūkums palēnina siekalu veidošanos, un šis mitruma trūkums var veicināt baktēriju augšanu mutē," stāsta Midltona.

Risinājums: uzņemt vairāk šķidruma.

9. Smēķēšana. Tabakai ir postoša ietekme uz elpu un tās lietošanas dēļ mainās zobu krāsa, zūd garšas izjūta un tiek izraisīts smaganu kairinājums. "Cilvēki, kas smēķē, biežāk cieš no smaganu slimībām un viņiem ir lielāks vēža attīstības risks. Smaganu slimības ir viens no galvenajiem sliktas elpas cēloņiem, " skaidro ārste.

Risinājums: atmest smēķēšanu.

10. Stress. Arī stress var veicināt sliktu elpu. "Stress var izraisīt arī sliktu vai neregulāru mutes dobuma higiēnas režīmu, kā arī sausu muti dehidratācijas un elpošanas caur muti dēļ," skaidro zobārste. "Stresa apstākļos jūs varat būt pārāk aizņemts, lai normāli ēstu, dzertu vai elpotu."

Risinājums: dzert daudz šķidruma un pārvarēt stresu.

11. Alkohols. Alkohols organismu dehidrē, tāpēc rodas slikta elpa. Alkohols var izraisīt arī skābes refluksu, kas izraisa kuņģa skābes nokļūšanu rīklē, un šai skābei ir smaka. Turklāt alkoholam ir postoša ietekme uz zobiem.

Risinājums: alkoholu lietot samērīgi.