Veselības ministrija rosina ieviest prostatas vēža skrīningu

Ziņojumā uzsvērts, ka agrīna vēža atklāšana ir viens no būtiskākajiem faktoriem veselības atgūšanā. Lai mazinātu slimības negatīvo ietekmi uz indivīda veselību un dzīves kvalitāti, mazinot komplikāciju risku un novēršot priekšlaicīgu nāvi, būtiska ir pamatprincipu nodrošināšana, piemēram, onkoloģisko slimību riska faktoru mazināšana, agrīna diagnostiska, savlaicīga un efektīva ārstēšana, kā arī atbilstoša dinamiskā novērošana.

VM norāda, ka ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija veselības nozarē ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas un jānodrošina kvalitatīva menedžmenta izveide.

VM ziņojumā informē, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem pieaug visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tas skaidrojams gan ar sabiedrības novecošanos un riska faktoru izplatību, gan diagnostikas iespēju uzlabošanos, kā arī vēža savlaicīgas atklāšanas valsts programmas īstenošanu, proti, skrīninga ieviešanu.

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir pieaugusi no 533,4 gadījumiem līdz 605,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. 2017.gadā no jauna ar ļaundabīgiem audzējiem saslimuši 11 762 cilvēki, atklāja VM.

Pēc VM rīcībā esošās informācijas, Latvijā ik gadu no vēža mirst aptuveni 6000 cilvēku, kas ir otrs biežākais nāves cēlonis. 2018.gadā nemainīgi saglabājās augsta mirstība no bronhu un plaušu vēža, kur bija 931 mirušie jeb 48,3 uz 100 000 iedzīvotāju, kam sekoja mirstība no priekšdziedzera vēža - 427 mirušie jeb 48,1 uz 100 000 iedzīvotāju, zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja - 662 mirušie jeb 34,4 uz 100 000 iedzīvotāju, kuņģa vēža - 441 mirušie jeb 22,9 uz 100 000 iedzīvotāju un krūts vēža - 421 mirušie jeb 21,8 uz 100 000 iedzīvotāju.

VM uzsver, ka tas liecina, ka liela pacientu daļa vēža ārstēšanu sāk novēloti jeb trešajā un ceturtajā stadijā.

Vienlaikus ministrijā norāda, ka atsaucība dalībai vēža skrīningā pakāpeniski palielinās, taču tā nav pietiekama, lai atbilstu Eiropas vadlīnijās par vēža skrīningu noteiktajam minimālajam atsaucības rādītājam. Tāpat ministrijā atklāts, ka valsts organizētā skrīninga programmā nav ieviesta skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontrole un uzraudzība, kā arī skrīninga procesa metodiskā vadība, kā to rekomendē Eiropas vadlīnijas dzemdes kakla vēža, kolorektālā vēža un krūts vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai.

Tāpat ministrijas ieskatā, iztrūkst sistēmiskas kvalitātes kontroles visos skrīninga etapos, kas ir obligāts priekšnoteikums organizētā vēža skrīningā, kā arī nav vienotas organizētā vēža skrīninga datu platformas, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti un būt par pamatu kvalitātes kontrolei.

Lai veicinātu lielāku iedzīvotāju atsaucību vēža skrīninga programmām, VM uzskata, ka Slimību profilakses kontroles centrā īstenojami plašāki un visaptverošāki sabiedrības informēšanas pasākumi, skaidrojot skrīningizmeklējumu veikšanas nozīmīgumu, vienlaikus iezīmējot tam papildu finansējumu.

VM arī vēlas apmācīt krūts vēža skrīninga procesā iesaistītos speciālistus kvalitatīvu mamogrāfijas attēlu iegūšanai un kvalitatīva attēla aprakstīšanai, lai uzlabotu mamogrāfijas pakalpojumu sniegto kvalitāti, kā arī veikt pilotprojektu ar mērķi uzlabot izsūtāmās uzaicinājuma vēstules saturu un dizainu un sieviešu atkārtotu uzaicināšanu veikt mamogrāfijas izmeklējumu, tai skaitā, rast optimālāko pacientu uzrunāšanas veidu zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja profilaktisko pārbaužu veikšanai.

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka VM vēlas izskatīt iespēju uzsākt prostatas vēža skrīningu, veicot valsts apmaksātu PSA noteikšanu, kā arī pilnveidot agrīnu zarnu jeb kolorektālā ļaundabīgā audzēja diagnostiku, izvērtējot pacientu grupu vecumā no 50 gadiem, kurai ir augsts risks saslimst ar kolorektālo vēzi, primāri nozīmēt kolonoskopiju, neveicot slēpto asiņu testu.

Vienlaikus, ņemot vērā esošo situāciju, VM vēlas izvērtēt divas iespējas - papildināt esošo onkoloģisko slimnieku reģistru ar klīniskās informācijas apjomu vai sasaistīt reģistru ar citiem reģistriem un informācijas avotiem.

Tāpat ministrijā vēlas izvērtēt vienota digitālo attēlu centrāla arhīva (platformas) izveides iespējas, tai skaitā, Latvijā veikto skrīninga mamogrāfijas attēlu saglabāšanai.