Vācijā dzīvojošās Latvijas ārstes aicinājums: nekļūt par Tīfa Mēriju
Daktere Elīna Ivanova, kura patlaban dzīvo Vācijā, aicina nekļūt par infekcijas izplatītājiem kā Tīfa Mērijai, uz kuras sirdsapziņas ir daudzu cilvēku nāves un kurai tīfa apkarotāji nespēja likt saprast drusku tālāk aiz: “Es taču jūtos vesela.”
Viena no briesmīgākajām pagātnes sērgām bija vēdertīfs – baktēriju izraisīta slimība ar drudzi, caureju, organisma intoksikāciju un pietiekami augstu mirstību.
Tīfs pirmsantibiotiku ērā
1880. gadā tika izolēta baktērija, kas izraisīja vēdertīfu – "Salmonella typhi" (Salmonella enterica serotips typhi). Jau labu laiku pirms tam Karls Lībermeisters pieņēma, ka vēdertīfu izraisa kaut kāds mikroorganisms netīrā dzeramajā ūdenī. Ar kolēģiem tika demonstrēts, ka ūdens, kas tika kontaminēts ar tīfa slimnieku fēcēm, izraisīja slimību. Tajā laikā vēdertīfs bija nāvējošs 10% gadījumu. Antibiotiku vēl nebija, katrs cīnījās pats par sevi. Tagad, pateicoties antibiotikām, sanitārajām normām un progresam, daudzi nemaz nezina par tādu vēdertīfu. Labi, ka tā.
Toreiz uzskatīja, ka katrs tīfa gadījums saistīts ar nodošanu no viena slimnieka uz citu, un vēl nerunāja par veseliem infekcijas nēsātājiem.
Bezsimptomu slepkava
ASV par pirmo šādu bezsimptomu nēsātāju atzīta īru izcelsmes pavāre Mērija Mallona (Mary Mallon 1869 – 1938), kura kļuva pat slavena kā Tīfa Mērija. Uzskata, ka viņa ir atbildīga par 52 nāves gadījumiem.
Mērija bija izcila pavāre un mīlēja savu darbu – gatavoja ēst Ņujorkas apgabalā bagātās ģimenēs. No 1900. līdz 1907. gadam – septiņās. Kāpēc gan viņai tik bieži bija jāmaina darbs? 1900. gadā viņa strādāja Ņujorkā Mamaroneckā, un jau pēc divām nedēļām mājas iemītnieki bija slimi ar vēdertīfu. Līdzīgi stāsti atkārtojās katrā mājā, bija arī mirušie. 1906. gada augustā mājā, kurā Mērija tobrīd strādāja par pavāri, ar vēdertīfu saslima un tika hospitalizēti 10 no 11 cilvēkiem. Citā ģimenē saslima septiņi no astoņiem cilvēkiem. Mērija bieži mainīja darba vietas, un katrā jaunā vietā inficēšanās gadījumi atkārtojās. Gadījumi tika izmeklēti, bija dažādas versijas par inficēšanās avotu – netīrs ūdens, nepareizi pagatavoti jūras produkti, bet galu galā tika atklāts, ka inficēšanās avots bija Mērija.
Versijas par to, kā Mērija tikusi pie infekcijas, atšķiras – pēc vienas no tām viņas māte grūtniecības laikā izslimojusi tīfu, pēc citas versijas – Mērija tīfu izslimojusi kaut kad jaunībā, bet vieglā formā.
Sērgas detektīvs
Mērijas lomu slimības izplatīšanā atklāja vēdertīfa pateicoties vēdertīfa pētniekam sanitārajam inženierim Džordžam Soperam (George Soper) 1907. gadā, kuru 1906. gada beigās viena ģimene nolīga izmeklēšanai. Sopers rezultātus publicēja 1907. gada 15. jūnijā Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā. Viņam bija jāpiepūlas Mērijas atrašanā, jo sieviete parasti pameta darbu pēc slimības uzliesmojuma. Sopers uzzināja par aktīvu uzliesmojumu mansarda ēkā Parka Avēnijā un atklāja, ka šajā ģimenē pavāre ir Mērija Mallona. Divi no mājsaimniecības kalpiem tika hospitalizēti, un ģimenes meita nomira no vēdertīfa.
Ap 3000 saslimušo
Sopers vēlējās iegūt no Mērijas paraugus analīzēm, taču sieviete kategoriski atteicās. Tad Sopers apkopoja Mērijas karjeru pēdējo piecu gadu laikā. Mērijas aktivitātes radīja arvien jaunus inficēšanās gadījumus un pat nāves. Sopers atklāja, ka Mērija līdz tam ir strādājusi astoņās ģimenēs, kurās ar tīfu inficējās daudzi cilvēki. Bija arī mirušie. Mērijas inficētie izplatīja sērgu tālāk. Tajā gadā Ņujorkā ar tīfu inficējās ap 3000 cilvēku, kas uzskata, ka Mērija bija galvenais inficēšanās avots.
Vakcīnu pret tīfu izstrādāja vien 1911. gadā, antibiotikas – 1948. gadā. Toreiz vienīgais ceļš, kā apturēt sērgu, bija izolēt infekcijas avotu.
Mērija ilgi pretojās aicinājumiem nodot analīzes uz tīfa izraisītāju Salmonella typhi (Salmonella enterica serotips typhi). Viņa slēpās, izvairījās pat tad, kad pēc viņas sūtīja policiju, ārstus. Toreiz valdīja uzskats, ka ar tīfu inficējas no slimā, bet Mērija taču bija vesela. Mērija kategoriski atteicas nodot analīzes.
Tāpat Mērija spītīgi palika pie sava uzskata, ka roku mazgāšana ir nevajadzīga padarīšana, un atzinās, ka neesot rūpīgi ievērojusi higiēnu.
Karantīnas cietumā
Mēriju apcietināja, un trīs gadus viņa pavadīja piespiedu karantīnā. Karantīnas cietumā beidzot izdevās iegūt Mērijas fēču paraugus, tajos, protams, tika atrasti vēdertīfa izraisītāji. Tāpat viņa negrasījās atteikties no pavāres darba. Mērija kļuva slavena plašsaziņas līdzekļos kā tīfa Mērija. Sobers ierosināja par viņu uzrakstīt grāmatu un visus ienākumus no tās atdot Mērijai, taču viņa atteicās.
1909. gadā Mērija neveiksmīgi tiesājās ar Veselības departamentu par savas karantīnas nepamatotību.
Divu ieslodzījuma gadu laikā 120 no 163 Mērijas fēču paraugiem bija pozitīvi uz Salmonella enterica. Viņu neveiksmīgi ārstēja ar tobrīd pieejamajiem medikamentiem, piedāvāja izoperēt žultspūsli (bija zināms, ka tīfa salmonellas dzīvo tieši tur), no kā viņa atteicās.
Tīfa Mērija turpina inficēt
1910. gada 19. februārī Mēriju beidzot atbrīvoja no karantīnas pēc tam, kad viņa zvērēja nestrādāt par pavāri un ievērot sanitārās normas, un palīdzēja atrast jaunu darbu kā veļas mazgātājai. Mērijai tika aizliegts strādāt par pavāri. Diemžēl Mērija netaisījās ievērot aizliegumu, nomainīja uzvārdu uz Mērija Brauna. Arī roku mazgāšanas un higiēnas paradumi bija palikuši nemainīgi. Tagad viņa mainīja darbu uzreiz, kā ģimenē kāds saslima ar vēdertīfu, un ārstiem bija grūtāk izsekot infekcijas avotu. Drīz vien atkal sāka gatavot ēdienu Slunas sieviešu hospitālī, kurā topošās māmiņas ieradās dzemdēt. Tajā viņa trīs mēnešu laikā inficēja 25 cilvēkus – pacientus, personālu. Divi cilvēki nomira.
Nožēlojamā slava
Tīfa Mērija atkal plašsaziņas līdzekļos kļuva populāra, viņa tapa par joku, izsmieklu, karikatūru tēlu, kā arī kļuva par apzīmējumu bezatbildīgiem slimības pārnēsātājiem.
Mērijai atkal piesprieda piespiedu karantīnu, šoreiz uz mūžu, kurā viņa palika līdz pat savai nāvei 1938. gadā. Autopsijā tika konstatēts, ka baktērijas dzīvoja viņas žultspūslī, no kura tās nokļuva zarnās un tālāk fēcēs. Ja Mērija pirmās karantīnas laikā būtu piekritusi žultspūšļa operācijai, viņas dzīve izvērstos citādi, arī saslimušo un mirušo, viņu tuvinieku dzīves.
Mērija bija pirmais bezsimptomu slimības pārnēsātājs ASV. Viņa oficiāli inficēja vismaz 122 cilvēkus. Uzskata, ka viņa ir atbildīga par 52 nāvēm.
Mērija laikam līdz galam tā arī nespēja pieņemt, ka viņa pārnēsā bīstamu baktēriju un apdraud apkārtējos.
Mūsdienu Tīfa Mērijas
Daktere Ivanova atgādina, ka Covid-19 pandēmijas laikā ikviens var būt asimptomātisks bīstamā vīrusa pārnēsātājs kā Tīfa Mērija. “Patiesībā mums visiem ir jāuzskata, ka esam potenciāli infekcijas pārnēsātāji un tāds ir arī jebkurš cits. Neesiet Tīfa Mērijas – gan tie, kuri zina savu inficēšanās statusu (jums publisks nosodījums), gan tie, kuri uzskata sevi par veseliem (jūs varat būt asimptomātiski)!
Pat ja nebaidieties par sevi, neesiet 21. gadsimta Tīfa Mērijas! Neapdraudiet citus, kuriem slimība var būt nāvējoša.”
Vācijā – stingrāki noteikumi
“Vācijā, kur tagad dzīvojam, jau pieņemti stingrāki ierobežojumi – slēgts viss, kas nav akūti nepieciešams!” atklāj mediķe. Vairs nestrādā ne pārtikas veikali, skaistumkopšanas saloni, izklaides vietas, grāmatu un rotaļlietu veikali, atcelti visi pasākumi, restorāni strādā tikai piegādes un take out režīmos. Ielas ir samērā tukšas. Pulcēties ir aizliegts, un to uzmana policijas ekipāžas. Ne vairāk kā divi cilvēki kopā, izņēmums ir kopā dzīvojošie – te runa nav par ģimeni, bet tikai tiem, kas kopā dzīvo vienā mājsaimniecībā. Neievērošanas gadījumos ir paredzēti sodi, kurus arī iekasē. Ja esat uz ielas vairāk par diviem (izņemot, ja dzīvojat kopā) – 200 EUR no katra, grilē ar draugiem – 250 EUR no katra iesaistītā (arī savā dārzā, vasarnīcā), organizē sporta pasākumu – 1000 EUR, ēd take out tuvāk par 50 m no restorāna – 200 EUR, par spīti aizliegumam turpini savu biznesu un atver sava bāra, sporta zāles un tamlīdzīgi durvis apmeklētājiem – 5000 EUR, restorāna atvēršana apmeklētājiem – 4000 EUR!
“Tā ir noticis, jo likumpaklausīgie vācieši, kuriem kārtība esot pirmajā vietā, arī smīnēja par sociālo distancēšanos, neievēroja to un turpināja dzīvot kā iepriekš. Tas ir nākamais solis Latvijai. Pašlaik vienas daļa Latvijas iedzīvotāju apzināti uz to iet,” uzskata ārste.
“Iespējams, daļa sabiedrības Latvijā ir infantila un sociāli bezatbildīga, iespējams, tas ir kaut kāds tīņveidīgs protests pret iekārtu un valdību. Tikai atcerēsimies, ka tīņu izgājieni liekas kruti un varonīgi tikai pašiem tīņiem, bet apkārtējie parasti tos saredz kā stulbus vai nožēlojamus. Tāpat arī karantīnu neievērojošie, ārstiem melojošie “varonīši” normālu līdzcilvēku acīs izskatās nožēlojami, nenobrieduši pamuļķi, ne vairāk... Uzskatu, ka līdzcilvēku morālais pienākums ir pašiem sociāli izolēt šādus cilvēkus, atteikties ar viņiem kontaktēties un nekādā gadījumā nedrīkst šādu uzvedību tolerēt! Drosme nav uzspļaut citiem, drosme ir spēt pastāvēt par sevi un tiem, kas paši to nespēj, piemērām, mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, pārdevējiem, kurjeriem un citiem cilvēkiem, kuri nevar nestrādāt un kuru darbs nodrošina visas sabiedrības veselību, komfortu un drošību.
Pašlaik ir svarīgi vinnēt laiku, lai slimnīcas spēj sagatavoties krīzei, kura nāks, lai var iegādāties aprīkojumu, sagatavot personālu. Variants “a davai, visi izslimojam un viss” neder, jo, lai arī ir ātrākais risinājums, aiz sevis nestu traģiskas sekas ar tūkstošiem mirušo, izsmeltu jau tā diezgan noslogoto Latvijas veselības aprūpes sistēmu, ilgstošas ekonomiskas sekas un milzu traumu to cilvēku (īpaši bērnu) psihē. Neaizmirsīsim, kāds ir Latvijas demogrāfiskais sastāvs – Latvija ir veco ļaužu valsts, un, ja vīruss sāks strauji izplatīties, tas spēcīgi sitīs pa lielu daļu mūsu sabiedrības! Tas nav sociāli atbildīgas, progresīvas un humānas sabiedrības variants.”
Daktere Elīna Ivanova aicina:
“Neesi kā Tīfa Mērija un paliec mājās!”
Nemelo ārstiem!
Rādi piemēru citiem ar savu rīcību!
Palīdzi Latvijas veselības aprūpes sistēmai savākt resursus!
Šis ir gads, kad labāk mazāk pirkt un patērēt, mazāk izklaidēties, vairāk lasīt, mācīties, izmantot interneta tiešsaistes lekcijas un kursus, parūpēties par savu mājvietu, pavadīt laiku ar bērniem un partneri, varbūt atklāt sev jaunu hobiju – sākt adīt, strādāt ar koku, gatavot kūkas, beidzot apgūt svešvalodu (pašlaik ir milzīgs interneta kursu piedāvājums!) un rūpīgi saplānot nākotnes ceļojumu?!
Es novēlu visiem atrast sevi šajā laikā, kad vientulība un izolācija jāskata kā jauna iespēja, nevis ierobežojums. Dzīve nav veikalos, dzīve nav atrakcijās, skaistumkopšanas salonos un restorānos – dzīve turpina notikt, apstājies un izbaudi!
