"Darba devējs apgalvo, ka nekad agrāk nav redzējis darbinieku" - Kas slēpjas aiz zemeņu novākšanas biznesa
foto: Scanpix.ee
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

"Darba devējs apgalvo, ka nekad agrāk nav redzējis darbinieku" - Kas slēpjas aiz zemeņu novākšanas biznesa

Monika Zvaigzne

Jauns.lv

Algas neizmaksāšana, pārvietošanās ierobežošana un draudi - ar šādu realitāti saskaras daudzi ārzemnieki, kas Igaunijā ierodas sezonas darbos. Sākoties zemeņu novākšanai, valstī atkal ierodas liels skaits strādnieku, kas palielina darba ekspluatācijas un pat cilvēku tirdzniecības risku.

"Darba devējs apgalvo, ka nekad agrāk nav redzējis...

Pēc Igaunijas sociālās apdrošināšanas departamenta cilvēku tirdzniecības apkarošanas speciālistes Sirles Blumbergas vārdiem, ir svarīgi saglabāt modrību, jo ļaunprātību upuri var būt pat tie, kas strādā pie mums kaimiņos.

Kā darba ekspluatācija pāraug cilvēku tirdzniecībā?

Cilvēku tirdzniecība ir sarežģīts un nopietns noziegums, kas aptver daudz vairāk nekā tikai pārdošanu vai nelegālu pārvadāšanu pāri robežai. Tā ietver ekspluatācijas formas, piemēram, piespiedu darbu un seksuālo vardarbību. Bieži vien pirms tam notiek krāpšana, spiediens vai iebiedēšana, bet par upuriem pārsvarā kļūst trešo valstu pilsoņi.

"Cilvēku tirdzniecība ir otrs izplatītākais noziegums pasaulē, un Igaunijā par tā upuriem lielākoties kļūst ārvalstu strādnieki. Izplatīts ir scenārijs, kad trešās valsts pilsonis legāli tiek pieņemts darbā Igaunijā, bet tad nonāk situācijā, kad viņam netiek izmaksāta alga, darba devējs draud ar deportāciju vai viņam nākas dzīvot un strādāt necilvēcīgos apstākļos," situācijas nopietnību raksturoja Blumberga.

Daudzos gadījumos darba migranti Igaunijā patiešām ierodas oficiāli, taču darba devēju negodprātības dēļ ātri vien nokļūst upura lomā. Piemēram, daudziem darbiniekiem nav rakstveidā noformēta darba līguma.

"Līguma trūkums nostāda ārvalstu darbinieku ārkārtīgi neaizsargātā stāvoklī, jo bez šī dokumenta ir ļoti sarežģīti apstiprināt vienošanās, kas bija noslēgtas ar darba devēju. Pie mums bieži vērsās izmisumā nonākušas personas, kuras nonākušas situācijā, kad, rodoties problēmām, darba devējs apgalvo, ka nekad agrāk nav redzējis darbinieku. Ārvalstu darbinieks turklāt nonāk grūtībās, jo viņa dzīvesvieta un uzturēšanās atļauja valstī bieži vien ir atkarīga tieši no darba devēja," sacīja eksperte.

Darba ekspluatācijas un piespiešanas signāli

Pirmā ekspluatācijas pazīme bieži vien ir darba samaksas juceklis. Ja algu neizmaksā vai izmaksā tikai daļu no tās, darba devējs to var attaisnot ar uzturēšanās, braukšanas vai dokumentu noformēšanas izdevumiem. Ārvalstu darbinieks pie tam var principā nesaprast, ka viņu krāpj, vai neuzdrošināties aizstāvēt savas tiesības. No darba devēja viedokļa turēt cilvēku neziņā vai bailēs ir izdevīgi kontroles saglabāšanai.

Vēl viena nopietna bīstamības pazīme ir strādnieku piespiešana dzīvot ārkārtīgi sliktos apstākļos, piemēram, ēkās bez elektrības un ūdens, kas ir būvniecības stadijā, vēsta "Postimees.ee".

Pēc Sirles Blumbergas teiktā, nereti jaunbūvju logos redzami piekaramie dvieļi vai veļa, kas var norādīt uz ekspluatāciju: "Lai gan pirms darba uzsākšanas darba devējs trešās valsts pilsonim solījis pieklājīgu mājokli, nereti cilvēki tiek piespiesti gulēt mašīnā vai dzīvot istabā ar vairākiem kaimiņiem, bet higiēnas uzturēšanai nav nosacījumu un personīgās telpas nav."

Kā palīdzēt un kur vērsties?

"Ārvalstu darbaspēka ekspluatācija nav problēma, kas notiek kaut kur tālu, tā var notikt mūsu pilsētās, mūsu laukos un būvēs," sacīja Blumberga. Parastam pilsonim nav patstāvīgi jāiejaucas situācijā. Pietiek pievērst uzmanību kaut kam aizdomīgam, piemēram, ziņot par to policijai vai sociālās apdrošināšanas departamentam, ja ieraudzījuši, ka strādnieki dzīvo dīvainos apstākļos vai viņu darba diena ir nenormāli ilga, lai to uzskatītu par cilvēciskiem apstākļiem.

To var izdarīt telefoniski, pastā vai e-pastā ar anonimitātes nosacījumiem. Cilvēks, kuram ir aizdomas, ka kāds varētu būt kļuvis par cilvēku tirdzniecības upuri, var vērsties sociālās apdrošināšanas departamenta konsultāciju līnijā.

Tēmas