Datortomogrāfijā viss ir redzams!

Šis var izrādīties īpaši noderīgs izmeklējums situācijās, ja ir nesaidras plaušu saslimšanas, padziļināti jāizvērtē pneimonija, vai jāsaprot, kāds kopumā ir pacienta plaušu stāvoklis. Rentgena attēlā būs redzams tikai 20% no tā, ko var redzēt DT uzņemtā plaušu attēlā.

Dr. med. Kārlis Kupčs, RSU profesors, invazīvais neiroradiologs, klīnikas „DiaMed” medicīnas direktors:

Šogad aprit 50 gadi, kopš pasaulē tika izgudrots pirmais datortomogrāfs (DT). Tehnoloģiju kopš tās reizes ir spērušas lielu soli uz priekšu. Arī klīnikā “DiaMed” pacientiem DT izmeklējumus šobrīd veic ar jaunāko 64 slāņu General Electric Optima 660 datortomogrāfijas iekārtu, kam ir ievērojami samazināta starojuma deva. Minimālais viena slāņa griezums ir 0,6 mm, aparatūrai ir ātrs spuldzes rotācijas laiks, kas dod iespēju veikt visus izmeklējumus jebkurai ķermeņa daļai no galvas līdz kājām. Tieši iekārtas ātrdarbība nodrošina to, ka var veikt ļoti precīzus asinsvadu izmeklējumus. “Jāteic, Latvijā medicīnas iestādēs pieejamie DT aparāti lielākoties ir moderni, tādi, kas piedāvā šo augstāko attēlu kvalitāti. Tomēr ne visās iestādēs, kur pieejama laba aparatūra, tā tiek pilnvērtīgi izmantota, jo trūkst speciālistu, kas prot ar šīm iekārtām rīkoties tā, lai izmantotu pacienta labā visas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Tikai tad, ja ar jaunākās paaudzes DT aparatūru strādā profesionāli, zinoši speciālisti, mēs varam tikt pie kvalitatīva izmeklējuma slēdziena,” teic profesors Kārlis Kupčs.

Neaizstājams kardioloģijā

DT aparatūrai visaugstākās prasības ir tad, ja jāizmeklē sirds vainagartērijas un sirds dobumi. Šī izmeklējuma laikā līdzīgi kā ehokardiogrāfijā var izmērīt arī to, cik efektīgi sirds strādā sirds muskuļa saraušanās, vai tā ir vienmērīga, vai sirdī nav rētainas pārmaiņas pēc pārciesta infarkta. DT ļauj izvērtēt arī sirds vārstules. “Ja izmeklējam sirdi, šis ir dinamisks izmeklējums – tā nav tikai bilde, ko iegūstam, bet vesela filma, ko redzam izmeklējumā. Kad izmeklējam pacienta plaušas vai vēderu, lūdzam, aizturēt elpu, cilvēks to spēj izdarīt, lai orgāns ir nekustīgs un vieglāk būtu uzņemt attēlu. Sirds gadījumā tas nav iespējams – sirds ir kustīgs orgāns, tā jāizmeklē darbības laikā, tāpēc papildus nepieciešama vēl speciāla DT aparatūras programmatūra, kas saskaņo jeb sinhronizē datortomogrāfa darbību ar pacienta sirdsdarbību un ļauj  attēlu slāņus uzņemt noteiktās sirdsdarbības cikla fāzēs. Ja iztēlojies, ka sirds saraujās 60 reižu minūtē, DT aparāts precīzi atkārto sirds skenēšanu tieši tajā brīdī, kad sirds atrodas vienā noteiktā stāvoklī. Tāpēc kardioloģiskiem izmeklējumiem DT aparatūrai ir visaugstākās prasības un arī pacientam, nākot uz šādu izmeklējumu, jābūt laikus sagatavotam. Dažkārt vēl pirms izmeklējuma  papildus jāsaņem medikamenti, kas palēnina sirds darbību, jo kvalitatīvs izmeklējums izdodas tikai tad, ja sirdsdarbība ir ap 60 reizēm minūtē.

Var skatīt jebkuru orgānu

Protams, ar DT var izmeklēt arī jebkurus citus asinsvadus – kakla asinsvadus, galvas smadzeņu artērijas, kāju, iegurņa, vēdera artērijas, lielos asinsvadus, aortu – jebkurus! Tāpat DT ir neaizstājams izmeklējums insulta diagnostikā un ārstēšanā, kā arī īpaši noderīga kombinētu traumu gadījumā, piemēram, pēc autoavārijām, kad pacientam ir gan galvas, gan krūškurvja traumas, ekstremitāšu lūzumi, vēdera orgānu bojājumi. Ar vienu izmeklējumu minūtes laikā var noskenēt visu ķermeni, un ārstam ir skaidrs, kāda palīdzība pacientam jāsniedz.

LOR speciālisti bieži vien savus pacientus norīko uz DT, lai izvērtētu situāciju ar deguna blakusdobumiem – šis būs daudz informatīvāks izmeklējums nekā rentgens. Tāpat DT bieži rekomendē mugurkaula jostas daļas skriemeļu izvērtēšanai. “Īsumā – nav nekā tāda, ko mēs nevarētu izmeklēt DT laikā. Taču tā kā šis tomēr ir izmeklējums, kurā pielieto jonizējošo starojumu, iespēju robežās diagnostiku vienmēr sāk ar citām, vienkāršākām metodēm, piemēram, ultrasonogrāfiju, doplerogrāfiju vai citu, bet ja ir jautājumi, uz kuriem negūstam atbildes, turpina ar sarežģītākām metodēm, tai skaitā DT,” paskaidro profesors Kārlis Kupčs.

Asinsvadu izmeklēšanai ievada kontrastvielu

Ja ir jāizmeklē asinsvadi, DT izmeklējums tiek veikts, ievadot pacientam kontrastvielu, lai labāk varētu saskatīt vēnas, artērijas, arī tādus patoloģiskus procesus organismā kā audzējus. Ja nieres ir veselas, labi funkcionē, pacientam nav alerģijas pret jodu, kontrastvielas ievadīšana ir pavisam droša. Kontrastvielas pamatā ir jods jonu veidā, kas ir rentgena pozitīvs, aiztur rentgena starus, labi iezīmējot asinsvadu tīklojumu. Atkarībā no tā, ko vēlas izmeklēt, kontrastvielu var ievadīt divējādi – gan caur vēnu, gan liekot pacientam to iedzert. Tā kā asins plūsma ir ātra, kontrastviela pa asinsvadiem izplatās visai ātri – vispirms pa mazo asinsrites loku, tad atgriežas lielajā asinsrites lokā, artērijās un pēc 20–30 sekundēm var sākt izmeklējumu. Cieto struktūru, piemēram, kaulu, izvērtēšanai kontrastvielu ievadīt nav nepieciešams.

Samazināta staru deva

Kompānijas, kas ražo DT aparatūru, ātrdarbības un attēlu iespējamo slāņu biezumu ziņā ir sasniegušas grieztus, labāko kvalitāti, ko ar tehnoloģijām var sasniegt, bet šobrīd darbs turpinās, lai tiktu radīta tāda aparatūra, kurā izmanto vismazāko jonizējošā starojuma devu. Šobrīd izmeklējumā pielietotā staru deva atkarīga no tā, kuru ķermeņa daļu jāizmeklē. Pacienti arī ir dažādas miesasbūves – jo lielāks liekais svars, jo izmeklējumā var būt nepieciešams izmantot lielāku staru devu. Taču, ja salīdzinām mūsdienīgu DT iekārtu ar tādu, kas bija pieejama pirms 10 gadiem, tad staru deva toreiz bija pat 2-3 reizes augstāka. Mūsdienu datortomogrāfijas aparatūrā par 40% samazināts pielietotais rentgena staru daudzums. Tomēr, neskatoties uz to, joprojām svarīgi pamatot, kāpēc pacientu nevar izmeklēt ar citu metodi, iztiekot bez rentgena stariem, bet radiologi vienmēr respektē ALARA principu (“as low as reasonably achievable”), kas nozīmē “tik maz, cik iespējams sasniegt”, tātad – izmeklējumā pielietotajai staru devai jābūt pēc iespējas mazākai, bet pietiekamai, lai attēla kvalitāte neciestu.

Izmaksas

DT izmeklējumam nav vienas standarta cenas. Ja izmeklējums ir vienkāršāks (deguna blakusdobumiem, muguras skriemeļu izmeklējums noteiktā segmentā) cena būs līdz 100 eiro. Taču, ja izmeklējums notiek ievadot kontrastvielu, papildus nepieciešama speciāla DT aparatūra, ar kuru var dozēti, speciālā daudzumā un ātrumā ievadīt kontrastvielu, kā arī ir nepieciešama sirds izmeklēšana, tas rada papildus izmaksas un tādā gadījumā cena par izmeklējumu būs ap 200 eiro vai vairāk.

Vai pacientam jāsagatavojas?

• Ja ārsts saka, ka izmeklējumā plānots ievadīt kontrastvielu, pirms tam jāpagūst nodot analīzes, jānosaka kreatinīns un glomerulu filtrācijas ātrums, lai zinātu, vai nieres labi funkcionē.
• Nākot uz izmeklējumu ar kontrastvielu, jāpaņem līdzi ūdens pudele, jo pēc tam būs daudz jādzer, lai kontrastvielu ātrāk izvadītu no organisma.
• Jau pāris dienu pirms gaidāmā izmeklējuma jāsāk lietot vairāk šķidruma.
• Sagatavošanās izmeklējumam bez kontrastvielas (kauliem,  locītavām, galvai) nav nepieciešama.
• Zinot, ka izmeklēs vēdera dobuma orgānus, četras stundas pirms izmeklējuma nedrīkstu ēst, vēlams atturēties arī no kafijas.
• DT izmeklējums vidēji aizņem 5-10 minūtes.
• Nākot uz vēdera izmeklējumiem, iesaka 4 stundas pirms tam neēst, bet pirms izmeklējuma ir jāizdzer 0,5 l ūdens, kas arī vēderā kalpo kā kontrastviela.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar DiaMed klīniku www.diamed.lv