"Galva bija kā piebāzta ar vati un slikta dūša," rīdzinieks dalās ar savu nepatīkamo Covid-19 pieredzi

Publicējam Ronalda Peniķa ierakstu no "Facebook" konta nerediģētā veidā.

Sekojot iepriekšējam postam ar prieka vēsti, padalīšos ar manu pieredzi COVID-19 sakarā – varbūt kādam noder tīri informācijai, jo par vīrusa speciālistu ar notikušā dziļākām analizēšanas spējām es kļuvis gan neesmu. Kā arī jāatzīstas, ka pēc visa, es kļuvu pavisam skeptisks attiecībā uz apgalvojumiem tipa – “nekāda vīrusa nav”, “man jau nekas nepielips”, “nesaprotu, kur tie idioti to vīrusu dabū” utt. Man ir pārliecība, ka aplipināšanās ir vairāk kā loterija - tu vari mazgāt visu un dezinficēt, bet īsti nekad tu nespēsi apstrādāt 100% visu un tad, kad liekas viss ir drošībai izdarīts, sazin no kurienes TAS ir klāt.
Kopš aizvērās kinoteātri un palika skaidrs, ka šī izklaides industrijas daļa ir nolikta uz pauzes, darbā tika nolemts par strādāšanu no mājām, ievērojot visas aktuālās drošības normas. Par cik manai mīļotajai nācās turpināt strādāt ofisā (kurā neviens nebija saslimis) un pārvietoties turp un atpakaļ ar sabiedrisko transportu, vienīgais kur pa dienu šad un tad izgāju – uz netālajiem RIMI, MEGO un ELVI. Kā arī ciemojos pie mammas, kura turpat kaimiņos dzīvo un šad un tad satiku pa kādam no rajona.
Pašās marta beigās, sestdienas rīts sākās ar mīļotās temperatūru – ap 37,8. Pirms tam tādu būtisku simptomu nebija. Nevelkot laiku garumā, viņa pieteicās Gulbja laboratorijā jau no paša rīta un jau pēc vairākām stundām saņēmām atbildi, ka tests ir pozitīvs. Pirmdien no rīta man viss bija OK, pa dienu aizgāju pāris stundas pagulēt un uzmodos no ķermenī esošās saguruma un kaulu laušanas sajūtām. Temperatūra bija ap 37,5, iesnas un klepus – ne vairāk, kā ikdienā. Uzreiz padevu ziņu savam ģimenes ārstam, ka gribētu veikt testu, jo ir pamats aizdomām. Testu nodevu nākamajā dienā, temperatūra joprojām bija, kā arī sāka pamazām pastiprināties iesnas un klepus sāka pazust garša un smarža. Pozitīvo testa atbildi saņēmu tajā pašā dienā. Ģimenes ārste ieteica lietot kaut ko no tā paša, ko parasti lieto saaukstēšanās vai gripas gadījumā. Dzērām daudz ūdens, C vitamīnu, pēc vajadzības paracetamolu, pretapaukstēšanās pulverus, brontex, plaušu tējas, upeņu tējas (arī ar kaut ko karstumu pastiprinošu klāt) utml. Un tad nāca trakākais, ko nemaz negaidīju. Man nav tādu izteiktu problēmu ar asinsspiedienu, bet laikam kaut kas no vec un vecvecākiem ir mantots šajā sakarā, līdz ar to kādreiz ir nācies palietot kaut kādas spiedienu regulējošas zāles. Piektdienas rītā es pamodos ar pamatīgu reiboni – galva bija kā piebāzta ar vati un slikta dūša. Aparāts uzrādīja 195/107. Operatīvi pieslēdzu klāt ģimenes ārsti, kura tikpat operatīvi palīdzēja ar receptēm, jo tās zāles, kuras glabājās mājās, kaut kā negribēja iedarboties. Nākamās pusotras nedēļas man likās kā vesels mēnesis – gulēt es varēju tikai sēdus, jo noliekot galvu uz spilvena, man vienkārši sāka palikt slikti – gan slikta dūša, gan galva reiba, gan drebuļi mainījās ar karstuma uzplūdiem un pa lielam arī – miegs tā īpaši nemaz nenāca. Sēdēju gultā tumsā un blenzu uz loga pusi, mēģinot aizmigt, kas arī reizēm uz kādu pusstundu izdevās. Līdz ar to no rīta vairs nevarēju saprast vai man ir slikti no slimošanas, vai vienkārši no tā, ka nakts bija praktiski negulēta. Pa to laiku sāka pazust temperatūra, kura izzuda uz kādām pāris dienām, lai atkal uz pāris dienām atgrieztos – bija nedaudz pāri 37. Iesnas gāja uz beigām, vēl klepus bija, degunā un mutē pilnīga bezgarša plus vēl degunā visu laiku bija tāda nepatīkama smaka, kaut kas līdzīgs ir bijis stiprās iesnās. Taču tad, kad klepus un iesnas pārgāja, bezgarša un bezsmarža neatjaunojās. Tās sāka parādīties tikai kaut kur dažu dienu atpakaļ. Temperatūra stabili pazuda kaut kur ap Lieldienām, spiediens vēl lēkāja, man bija gultasfobija, jo reāli jau iedomājoties par to stāvokli kurā pavadu nakti, man negribējās gultu pat redzēt. Bija pie rokas stipras zāles, ja nu spiediens atkal uzlec augstu gaisā un zāles, ko dzeru no rīta regulēšanai. Uz to brīdi lietojām (un joprojām lietojam) C vitamīnu, vairāk neko, jo bez manām spiediena problēmām, ne man, ne mīļotajai nekādu citu simptomu nebija. Pamazām mans spiediens nostabilizējās uz +/- 120/80, bet no tām ikdienas zālēm, kuru dozu es samazināju, vēl joprojām ir kaut kādi nelieli blakusefekti – galva tāda neskaidra brīžiem, taču pazuda visi nelabumi, reiboņi, aukstuma un karstuma uzplūdi utt. Savu 21. dienu kopš pozitīvā testa es sagaidīju možs un izgulējies ar miljards seriālu un filmu skatīšanās pieredzi aiz muguras. Jā, sākumā dēļ spiediena bija grūti skatīties uz ekrāna notiekošo, jo ļoti acis un galvu gurdināja ātras ekrāna darbības vērošana. Tad pienāca brīdis otram testam, kurš uzrādīja negatīvu un aiznākamajā dienā atkārtotais arī bija negatīvs. Jūtos labi, ja neskaita, ka ir neaprakstāmi piegriezies sēdēt dzīvoklī. Vairāk dēļ tā, ka ja kaut kas nepieciešams, neviens no mums nevar pat aiziet uz veikalu un palūdzot draugiem atgādāt kaut ko no mums nepieciešamā, vienmēr nācās ievērot divas lietas – neaizmirst pasūtīt tieši to, ko vajag un tajā pašā laikā ievērot pieklājības robežas pasūtīto lietu daudzumā. Mūsu dzīvošanās pa mājām joprojām turpinās, jo mīļotajai gan otrais, gan trešais tests joprojām ir pozitīvs, simptomu gan nekādu vairs nav.
Pāris lietas nobeigumā. Kopumā mūsu ēšanas paradumi neko nemainījās un pat nepalika biežāki ar lielākām porcijām. Vēlmi uzēst aizstājām ar ūdens daudzumu – vismaz kādus 3-4L dienā katrs izdzērām. Galvenais, lai ir kāds, kurš var to visu jums atgādāt. Tāpēc gribu pateikt lielu paldies Ilona Mikas , Lācis Lācis , Melita Klubure , Ēriks Leidigs un manai mammai par možumu uzturēšanu mūsos un mūs apgādāšanu ar nepieciešamām pro-ēdamlietām, laika nosišanas pro-ēdamlietām, pro-ēdamlietām maziem un lieliem prieciņiem, kā arī šķidrajām pro-dzeramlietām. Paldies maniem kolēģiem Konstantins Maslovs un Natalja Zitinska par atbalstu un manis neaizmiršanu - tas ļoti uzmundrina. Paldies arī ģimenes ārstei, kura mani un sevi apsveica ar to, ka esmu viņai pirmais un pagaidām vienīgais inficētais, līdz ar to viņai arī bija interesanti uzzināt, kā ar mani viss notiekās. Cerams, ka nav par garu, paldies, ja izlasījāt :) Rūpējieties par sevi un saviem tuvajiem!

Līdz šim Latvijā no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izveseļojušies 267 cilvēki jeb 34% no saslimušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Centra sniegtie dati liecina, ka 52% no saslimušajiem ir vīrieši, bet 48% sievietes.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti 20 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 804 ar Covid-19 sasirgušie.

Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem un cilvēkiem, kuri no šīs slimības izveseļojušies, pēdējās diennakts laikā nav mainījušies: kopumā līdz šim Latvijā miruši 12 Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.