Reakcija uz smakām slēpj bailes no infekcijām

Pētījuma dalībnieki pēc īpašas skalas novērtēja nepatikas pakāpi pret ķermeņa smakām – gan sava, gan citu cilvēku. Šo skalu kopā ar jautājumiem par politiskajiem uzskatiem dažādās valstīs izmantoja plaša mēroga aptaujā. Aptaujas rezultāti apliecināja spēcīgu sakarību starp sabiedrības atbalstīšanu, ko vada despotisks līderis, un lielāku jutīgumu pret ķermeņa smakām. 

“Atklājās stabila saikne starp to, cik spēcīgi kādam nepatika smakas, un viņa vēlmi pēc diktatora tipa līdera, kurš var apspiest radikālas protesta kustības un nodrošināt, ka dažādas grupas “paliek savās vietās”. Šāda tipa sabiedrībā samazinās kontakti dažādu grupu vidū un vismaz teorētiski sarūk risks saslimt, skaidroja viens no pētījuma autoriem Jonass Olofsons (Jonas Olofsson), kurš nodarbojas ar smaržu un psiholoģijas pētniecību Stokholmas Universitātē. 

Zinātnieki pieļauj, ka šīs dīvainās sakarības pamatā, iespējams, ir dziļi iesakņojies instinkts izvairīties no infekcijas slimībām. Riebums ir pamata emocija, kas palīdz izdzīvot. Kad cilvēkiem kaut kas riebjas, viņi sarauc degunus un samiedz acis, samazinot savu pasaules sensoro uztveri. Būtībā riebums ir aizsardzība pret bīstamām un infekciozām lietām, no kurām vēlamies izvairīties. To varētu attiecināt arī uz šo pētījumu – cilvēki ar spēcīgu instinktu distancēt sevi no nepatīkamām smakām varētu arī vēlēties sabiedrību, kurā dažādas grupas tiek turētas atsevišķi. 

Vai savus autoritāros politiskos uzskatus var mainīt? Olofsons uzskata, ka to var pat tad, ja tie dziļi iesēdušies kādam prātā. “Ja starp grupām rada kontaktu, autoritārie var mainīties. Tas nav iecirsts akmenī. Gluži pretēji, kad uzzinām jaunas lietas, uzskati var mainīties.”