Smieties vai raudāt? Atverot Krievijā izdoto itāļu režisora Pjēra Paolo Pazolīni biogrāfijas grāmatu, lasītāju gaida šoks

Lieta tā, ka grāmatā ar melnu krāsu ir aizmālētas rindiņas vairākos desmitos lappušu, daža laba gandrīz visa sastāv tikai no aizkrāsota teksta. Publicēto biogrāfiju izpētījušais “Telegram” kanāls “Ostorožno, novosti” (Uzmanību, ziņas) norāda, ka no cenzūras cietusi apmēram piektā daļa grāmatas, bet dažreiz aizkrāsotas pat vairākas lapas pēc kārtas. No grāmatas lasītāja acīm ir praktiski pilnībā slēptas visas norādes par homoseksuālā Pazolīni seksualitāti un personiskajām attiecībām. No cenzūras melnās krāsas nav izbēgušas pat dzejoļu rindiņas.

Izdevniecības vietnē norādīts, ka “grāmatas teksts tika saīsināts sakarā ar federālo likumu”. 2022. gada decembrī pieņemtais likums noteicis pilnīgu aizliegumu “netradicionālo seksuālo attiecību”, pedofilijas propagandai, informācijas izplatīšanai par LGTB un dzimuma maiņu.

Šis nebūt nav pirmais gadījums, kad Krievijas izdevniecības aizkrāso publicēto grāmatu tekstu vai pat grāmatas publicē bez ideoloģiski kaitīgām lappusēm. Piemēram, izdevniecība “LikeBook” aizkrāsoja divu vīriešu seksa ainas aprakstu Maksa Falka grāmatā “Sašķīdis”, “Alpina Pablišer” no Marka Mensona grāmatas “Viss ir sūdīgi” izdzēsa fragmentus par padomju karavīru pastrādātajām zvērībām Polijā Otrā pasaules kara laikā, kā arī PSRS salīdzinājumus ar nacistisko Vāciju, savukārt izdevniecība “Belaja vorona” vienkārši izņēma vairākas lappuses no Jumi Stainsas un Melisas Kangas grāmatas “Sveikas, mēnešreizes!”.

Kinorežisors, žurnālists, rakstnieks un dzejnieks Pjērs Paolo Pazolīni (1922-1975) bija viens no slavenākajiem itāļu XX gadsimta intelektuāļiem, viņa slavenāko filmu skaitā ietilpst “Mamma Roma” (1962. g.), “Mateja evaņģēlijs” (Il vangelo secondo Matteo; 1964. g.), “Dekamerons” (Il Decameron, 1971. g.), “Kenterberijas stāsti” (I racconti di Canterbury; 1972. g.), “Arābijas naktis” (Il fiore delle mille e una notte, 1974. g.).

1975. gada 2. novembrī Pazolīni tika līdz nāvei piekauts, viņam pat pārbrauca pāri ar paša automašīnu. Režisora līķi atrada pludmalē daļēji sadedzinātu. Viņa slepkavībā atzinās kāds 17 gadus vecs jaunietis, kuram piesprieda 9 gadu ieslodzījumu, taču 2005. gadā viņš paziņoja, ka viņu piespieda uzņemties vainu, piedraudot viņa ģimenei. Pazolīni nāves apstākļi joprojām ir ļoti neskaidri.