Mūsdienu dzīvesveida bēdīgās sekas - katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs cieš no muguras sāpēm

39% tās izjūt dažkārt, 25% reti, bet tikai 12% ar muguras sāpēm ikdienā nesaskaras.

Kā uzsvēra monitoringa autori, viena no mūsdienu dzīvesveida pazīmēm ir ilgstoša laika pavadīšana pie datora, kas negatīvi ietekmē spranda, mugurkaula un acu veselību, kā arī var radīt liekā svara problēmas.

Aptauja liecina, ka 78% respondentu mēdz sāpēt arī sprands un no viņiem sāpes bieži izjūt - 17%, dažkārt - 34%, bet reti - 27%.

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka salīdzinājumā ar vīriešiem muguras sāpes biežāk izjūt sievietes, jo atbildi "bieži" norādīja 29% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs bija 19%.

Pētījumā secināts, ka biežāk ar muguras sāpēm saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar zemākiem ienākumiem.

Piemēram, starp iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni 16% pauduši viedokli, ka bieži saskaras ar muguras sāpēm, savukārt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem šādu atbildi sniedza 36% gadījumu.

Turpretī raugoties reģionālā griezumā, par muguras sāpēm visbiežāk sūdzības ir Latgales iedzīvotājiem, kur 36% snieguši atbildi "bieži", kam seko zemgalieši - 28%, kurzemnieki - 26%, kā arī Rīgas iedzīvotāji - 21% un vidzemnieki, no kuriem 20% respondentu atbildēja, ka viņiem ir biežas sūdzības par muguras sāpēm.

Ģimenes ārste Zane Zitmane atzīmēja, ka mūsdienās ļoti daudziem ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, kas var izraisīt ilgstošas muguras un spranda sāpes. Tāpat mugurkaula sarežģījumus var radīt arī liekais svars, ilgstoši smags fiziskais darbs, nepareiza stāja, nepiemērots matracis vai spilvens, stress, mugurkaula deformācijas, kā arī onkoloģiskas slimības, nierakmeņi, reimatoloģiskas un citas saslimšanas.

"Benu Aptiekas" Veselības monitoringa dati liecina, ka muguras un spranda sāpju mazināšanai aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nodarbojas ar sportu, piemēram, veic stiepšanās vingrinājumus. Tāpat ievērojams respondentu īpatsvars, proti, 37% norāda, ka lieto ārsta izrakstītus vai ieteiktus medikamentus vai pretsāpju līdzekļus.

Savukārt akūtu sāpju gadījumā 38% respondenti lieto pretsāpju vai pretiekaisuma ziedes, kamēr 33% pauda viedokli, ka šādās reizēs vēršas pie speciālista.

Zitmane atgādināja, ka pretsāpju medikamenti nenovērš sāpju cēloni. Ja muguras sāpes ilgstoši nepāriet, pastiprinās vai ir neizturamas, arī lietojot pretsāpju medikamentus, jāmeklē ārsta palīdzība.

Speciāliste uzsvēra, ka kamēr nav zināms sāpju cēlonis, nav ieteicams arī sildīt sāpīgo muguras vietu, jo, iespējams, ka tas tikai pastiprinās iekaisumu un sāpes padarīs vēl spēcīgākas. Sildīšanu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad to ir ieteicis ārsts.

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka steidzami jādodas pie ārsta arī tad, kad kopā ar muguras sāpēm parādās arī citas problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra, neizskaidrojams svara zudums, urinācijas traucējumi un citas problēmas.

Lai rūpētos par muguras un spranda veselību, Zitmane aicina veselīgi ēst, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, peldēšanu, pielāgot krēsla un galda augstumu darba vietā, kā arī izvēlēties atbilstošu matraci un spilvenu.

"Benu Aptiekas" Veselības monitoringu veic aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019.gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

"Benu Aptiekas" ir daļa no Eiropas mēroga aptieku tīkla, kas apvieno aptuveni 700 aptieku Čehijā, Šveicē, Nīderlandē, Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, Igaunijā un Lietuvā.

"Benu Aptieku" tīkls Latvijā apvieno vairāk nekā 79 aptiekas visos lielākajos valsts reģionos un nodarbina vairāk nekā 400 cilvēku.