Teju katrs ceturtais iedzīvotājs mēdz saskarties ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu

1% respondentu norādīja, ka ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu saskaras bieži, 8% - dažkārt, bet 15% - reti.

Dati atklāj, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem tikai 10% ik pa laikam jūtas slikti nieru veselības dēļ, savukārt vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem šis rādītājs ir 37%. Pētījumā parādās kopsakarība, ka cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni biežāk saskaras ar nieru darbības izraisītu sliktu pašsajūtu. Piemēram, 38% ar zemiem ienākumiem ik pa laikam ir slikta pašsajūta nieru darbības traucējumu dēļ, savukārt iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir 20%.

Līdztekus pētījumā secināts, ka 60% iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā neesot darījuši neko saistībā ar nieru veselību, tikmēr 25% ir veikuši nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, bet 12% lietojuši uztura bagātinātājus un zāļu tējas, savukārt 10% vērsušies pēc padoma pie ārsta.

Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka nieres ir pāra orgāni, kuros attīrās asinis un veidojas urīns. Filtrējot asinis, nieres no organisma izvada vielmaiņas galaproduktus - urīnskābi, urīnvielu, liekos sāļus un medikamentu paliekas. Ārste uzsver, ka pilnvērtīgai nieru darbībai kaitē smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, nepamatota medikamentu lietošana, kā arī pārmērīga sāls lietošana uzturā, liels gaļas patēriņš un nepietiekama šķidruma uzņemšana.

Ekspertes stāstītais lielā mērā saskan arī ar monitoringa rezultātiem, jo aptaujātie kā trīs kaitīgākos faktorus nieru veselībai norādījuši alkoholu, par kuru klāsta 59% respondentu, nepamatotu medikamentu lietošanu, uz kuru norāda 54% aptaujāto, un taukainu, asu un sāļu ēdienu iekļaušanu uzturā, par kuru klāsta 47% no respondentiem.

Zitmane informē, ka par nieru darbības traucējumiem visbiežāk liecina sāpes mugurā, sānos vai vēderā, bieža urinācija, asins piejaukums urīnam, kā arī paaugstināts asinsspiediens un nespēks. Ja parādās kāds no minētajiem simptomiem, eksperte mudina vērsties pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā veiks urīna un asins analīzes, lai noteiktu urīnvielas un kreatinīna līmeni asinīs, un nosūtīs uz ultrasonogrāfiju, nieru datortomogrāfiju vai pie atbilstoša speciālista - urologa vai neirologa.

Biežākās nieru saslimšanas ir nierakmeņi, kuri pirmoreiz parasti parādās 20 līdz 50 gadu vecumā, nieru mazspēja, kas var parādīties cilvēkiem no 40 gadu vecuma, nieru vēzis, kurš parasti tiek konstatēts 60 līdz 70 gadu vecumā, un pielonefrīts jeb nieru iekaisums, skaidro ārste. Viņa uzsver, ka nieru veselības pārbaudes ir aktuālas jebkurā vecumā, lai gan pētījuma rezultāti parāda, ka nieru pārbaudes, nododot asins analīzes, biežāk veic vecāka gadagājuma cilvēki. Dati liecina, ka starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem pēdējo trīs gadu laikā tikai 16% ir veikuši asins analīzes, lai pārbaudītu nieru veselību, kamēr iedzīvotāju grupā no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 25%, savukārt 65 līdz 74 gadu vecumā tie ir 37% pētījuma dalībnieku.

Lai novērstu ar nierēm saistītu saslimšanu parādīšanos, Zitmane aicina rūpēties par nieru veselību, ievērojot profilakses pasākumus. Viņa iesaka uzturēt veselīgu dzīvesveidu, tajā skaitā, pilnvērtīgu uzturu un nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm. Līdztekus svarīga arī esot pietiekama šķidruma uzņemšana, proti, vismaz divi litri dienā, sāls un gaļas patēriņa ierobežošana, izvairīšanās no nepamatotas medikamentu lietošanas un kaitīgo ieradumu, tas ir, alkohola un smēķēšanas ierobežošana

"BENU Aptiekas" Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019.gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.