Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Shutterstock

Ilgstoši neizdodas ieņemt bērniņu? Ginekologs atklāj, kas varētu būt par problēmu un kā to novērst 3

Esi vesels
2019. gada 6. decembrī 09:00 2019. gada 6. decembrī 09:00
  Jauns.lv
Ar endometriozi saskaras aptuveni 10% sieviešu, visbiežāk, reproduktīvā vecumā. Endometrioze ir saslimšana, kad ārpus dzemdes veidojas dzemdes gļotādai līdzīgi audi, kas izraisa iekaisumu, kā rezultātā rodas sāpes un pat neauglība.

Lielākajai daļai sieviešu saslimšana tiek diagnosticēta pēc tam, kad tās vērsušās pie ārsta ar sūdzībām par sāpēm vai arī neauglību, stāsta ginekologs Jurģis Vītols.

Katru mēnesi sievietei reproduktīvā vecumā hormonu ietekmē dzemdes iekšējais slānis jeb endometrijs gan izveidojas, gan noārdās. Savukārt, endometriozes gadījumā endometrija audiem līdzīgi audu perēkļi veidojas un attīstās arī ārpus dzemdes dobuma - visbiežāk uz olnīcām, vēdera dobuma plēves, olvadiem,  zarnām un dzemdes muskuļslānī.

Iespējamie izraisītāji - joprojām neskaidri

“Estrogēns ir hormons, kas nodrošina endometrija augšanu, tāpat arī šī hormona ietekmē attīstās endometriozes perēkļi. Toties cits hormons – progesterons, ir ar citādu darbību, tas neļauj normālā endometrija pāraugšanu, kā arī kavē endometriozes perēkļu attīstību. No šejienes arī ‘tautas ieteikums’ - palikt stāvoklī, lai izārstētos. Diemžēl, tas ne vienmēr ir iespējams, jo endometrioze ir arī ļoti biežs neauglības iemesls, lai gan jāuzsver - nav simtprocentīgs”, stāsta ārsts.  

Precīzi endometriozes cēloņi joprojām nav zināmi, kā biežākie iespējamie attīstības pamatmehānismi tiek minēti divi - retrogrādā asins plūsma un metaplāzija. Kā stāsta dakteris Vītols, mēnešreižu laikā daļa menstruālo asiņu pa olvadiem nonāk arī vēdera dobumā. Šis process tiek dēvēts par retrogrādo asins plūsmu, kas ir normāla parādība. Kopā ar asinīm vēdera dobumā nonāk arī kāda maza daļa endometrija, kurš lielākai daļai sieviešu tālāk neattīstās. Savukārt, endometriozes gadījumā ir notikušas kādas organisma izmaiņas, piemēram, ir traucēta imunitātes šūnu darbība, kā rezultātā šie audi turpina attīstīties.     

Otra ir metaplāzijas teorija, kas nozīmē, ka pilnīgi citas – normālas organisma šūnas, pārveidojas par endometrijam līdzīgām šūnām un rada iekaisumu. Visādā gadījumā ir skaidrs, ka būtiska loma endometriozes attīstībā ir iepriekš minētajiem hormoniem, iekaisuma reakcijai ap perēkli, imunitātei, ģenētiskajai iedzimtībai un paša endometrija šūnu dabiskas bojāejas mehānisma traucējumiem.

Uzsvars ir uz sāpēm

“Sāpes ir viens no atslēgas vārdiem, runājot par endometriozi. Brīdinājuma signāli jeb trīs galvenās sāpju pazīmes – sāpīgas mēnešreizes, sāpīga dzimumdzīve un sāpīga vēdera izeja”, uzsver Vītols. Sākotnēji šīs sāpes var būt tikai cikliskas, bet, perēkļiem palielinoties, pastiprinās arī iekaisums, un sāpes kļūst hroniskas. “Lai arī cik neloģiski tas izklausītos, bet tieši šo ciklisko sāpju dēļ endometriozes diagnoze mēdz būt ļoti novēlota, jo joprojām valda pieņēmums, ka sāpes sievietēm reizi mēnesī ir norma. Šī nav tika Latvijas, bet globāla problēma,” stāsta speciālists. 

Neauglība ir otrs vārds, kas tiek pieminēts saistībā ar endometriozi, jo ir arī tādi endometriozes gadījumi, kad sievietes neizjūt nekādas sāpes. Šajās situācijās slimība tiek atklāta tikai tad, kad sieviete sastopas ar grūtībām palikt stāvoklī. “Sievietēm ar endometriozi neauglība ir biežāk sastopama, jo slimība apgrūtina iespēju ieņemt bērniņu, bet tas nenozīmē, ka tas nav iespējams. Ja sievietei ir konstatēta endometrioze, tas automātiski nenozīmē neauglību!” uzsver Vītols. Slimības attīstības laiks var būt ļoti dažāds un slimība var arī attīstīties bez sāpēm.

Diagnostika un ārstēšana

“Pamats ir ginekoloģiska izmeklēšana un ginekoloģiskā sonogrāfija. Papildus var tikt nozīmēta arī magnētiskā rezonanse. Visprecīzākā endometriozes diagnostikas metode ir laproskopiska diagnostika, bet tā tiek veikta tikai galējas nepieciešamības gadījumā, ja nav skaidra diagnoze”, stāsta  speciālists.  

Parasti ārstēšanas process norit pakāpeniski – pirmais solis ir pretiekaisuma medikamenti, ja tie nepalīdz, tad seko hormonālā ārstēšana. Abas minētās ir simptomātiska terapija (simptomu mazināšana), kas neiznīcina perēkļus. Tā pat svarīgi pieminēt, ka daļai pacienšu endometrioze var progresēt pat uz hormonālas ārstēšanas fona.

Vienīgā ārstēšana, kuras rezultātā tiek likvidēti endometriozes perēkļi, ir ķirurģiska ārstēšana, kas tiek pielietota gadījumos, kad pirmās pakāpes ārstēšanas metodes nepalīdz. “Ja medikamentoza ārstēšana nepalīdz, iesaku nevilkt garumā un neatlikt, bet gan meklēt ārstu, kas specializējas tieši endometriozes ķirurģiskā ārstēšanā, veicot pilnīgu perēkļu izņemšanu, lai maksimāli samazinātu endometriozes atkārtošanās risku. Mūsdienās zelta standarts endometriozes ārstēšanā ir laparaskopiska ķirurģija, kas ir minimāli invazīva un saudzīgāka pacientam. Jo ātrāk tiek pielietota pilnvērtīga ārstēšana, jo tā būs vieglāka un efektīvāka”, uzsver Jurģis Vītols. 

Citi šobrīd lasa

Igauņu tūristi pie Tenerifes krastiem pamana dīvainas kastes - pēc to atvēršanas tiek izsaukta policija 4
“Viņa saprot Meganas ciešanas” – atklāta Saseksas hercogienes īpašā saikne ar kādu ASV slavenību 9
Francijā apstiprināti Eiropā pirmie saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu 28
Skatīt visus komentārus

Алла Пугачева отметила Китайский Новый год с друзьями

Агата Муцениеце назвала себя другом семьи Робби Уильямса