Bērns slapina gultā? To var novērst
foto: Shutterstock
Esi vesels

Bērns slapina gultā? To var novērst

"Ko Ārsti Tev Nestāsta"

Parasti bērns atsakās vai tiek atradināts no pampera līdz 3 gadu vecumam. Ja vajadzīgs ilgāks laiks, jāpavēro, kā bērns jūtas. Ja pampers nepieciešams vēl līdz 4 gadu vecumam, tad būtu jādodas pie ārsta, lai bērnu izmeklē.

Slapināšana gultā jeb nakts enurēze ir bērna (cilvēka) nespēja miegā kontrolēt urīnpūšļa darbību – saturēt urīnu. Bez nakts enurēzes ir vēl arī dienas enurēze, kad slapina ne tikai gultā, bet arī biksēs dienas laikā.

Parasti enurēzei ir divi lieli cēloņi – fiziskais (urīnceļu anatomisks defekts) un psihoemocionālais. Pirmais cēlonis sastopams aptuveni 10 % visu enurēžu. Pārējie ir emocionālie.

Ja bērns slapina gultā, parasti ir jāuztaisa urīna analīze un vēdera dobuma sonogrāfija, lai izslēgtu iekaisumu vai kādu anatomisku defektu. Ja to nav, tad atliek otrs iemesls. Pirmajā gadījumā ārstējas pie urologa vai nefrologa, kas tad arī nosaka ārstēšanas taktiku – vai pietiek ar zālēm, vai nepieciešama vēl arī ķirurģiska iejaukšanās.

Parasti paaugstināts stress bērnam izpaužas trijos līmeņos jeb pakāpēs. Vieglākā pakāpe ir traucēts miegs. Bērns bieži nāk uz vecāku guļamistabu, grib gulēt vecāku gultā, stāsta par bailēm vai mostas raudot. Nākamā pēc smaguma ir čurāšana gultā. Tas nozīmē, ka bērns izjūt diezgan lielu stresu un īsti netiek ar to galā. Trešā un smagākā pakāpe ir kakāšana biksēs. Ar šiem bērniem ir visgrūtāk, un parasti nepieciešama kompleksa ārstēšana. 

Parasti vecāki pazīst savu bērnu un psihoemocionālu kreņķu gadījumā meklē palīdzību laikus. Bieži vien bērna uztraukuma iemesls ir vecāku attiecības vai aiziešana uz bērnudārzu, dzīvesvietas maiņa. Nereti bērns prezentē viena no vecākiem emocionālo stāvokli. Piemēram, ja konkrētajam bērnam ir ciešāka saikne ar tēvu un tēvam ilgstoši ir problēmas darbā, kuras viņš nevar atrisināt un pats dzīvo lielā stresā, bērns jūt šo noskaņojumu. Lai ko vecāki izrādītu, bērns tam dzīvo līdzi. Sevišķi, ja par problēmu ģimenē nerunā, jo “bērns taču mazs un neko no dzīves nesaprot”. Vieglāk ir, ja viņam stāsta par to, kas notiek, jo tad ir skaidrs stresa cēlonis. Pretējā gadījumā bērns apjūk, jo jūt vienu, bet redz pavisam citu, ar izjūtām nesaderīgu ainu vecāka sejā.

Ar homeopātijas palīdzību var efektīvi ārstēt gan nakts, gan arī dienas enurēzi. Lielākiem bērniem var izmantot arī akupunktūru. Un ļoti noderīga ir psihologa konsultācija.