Kas rada noslieci uz trauksmi?
Miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no mokošas trauksmes un depresijas, turklāt nosliece uz šiem veselības traucējumiem var parādīties jau pusaudžu vecumā.
Kalifornijas Universitātes Deivisas filiāles zinātnieki kopā ar kolēģiem no Viskonsīnas Universitātes ir izpētījuši, kas notiek tādu pacientu smadzenēs molekulārā līmenī. Eksperimentam tika izmantoti rēzus makaki.
Jau pirms astoņiem gadiem zinātnieki atklāja, ka tiem pērtiķiem, kuriem trauksme izpaužas īpaši spēcīgi, novērotas molekulāras izmaiņas mandeļveida smadzeņu ķermeņa apvidū, kas atbild par emocionālām reakcijām. Tomēr tikai tagad ilgstošu meklējumu rezultātā ir izdevies atrast molekulu, kas ir galvenā atbildīgā par trauksmes sajūtas rašanos.
Atklājies, ka tendence uztvert daudzas ikdienišķas situācijas kā potenciāli draudīgas, ir saistīta ar pazeminātu neirotrofīna-3 sintēzi, kas normālā līmenī stimulē neironu augšanu un jaunu savienojumu veidošanos. Taču, ja ir šīs olbaltumvielas augšanas faktora deficīts, dzīvnieki vienkārši no bailēm sastingst; šāda uzvedība raksturīga trauksmes situācijās.
Kad zinātnieki mākslīgi palielināja iebiedēto makaku smadzeņu mandeļveida ķermenī neirotrofīna-3 līmeni, dzīvnieku trauksme jūtami samazinājās. Šis atklājums vieš cerību par jaunu ārstēšanas stratēģiju cilvēkiem ar trauksmes izraisītu bojājumu un depresijas risku, kā arī tiem, kas kļuvuši atkarīgi no psihoaktīvajām vielām.
