Pētījums: katrs ceturtais iedzīvotājs neizrāda rūpes par sirds veselību

Veselības monitoringa rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju asinsspiedienu mēra vismaz pāris reizes nedēļā, 21% šos mērījumus veic pāris reizes mēnesī, 35% norādījuši, ka to mēra pāris reizes gadā, bet 11% respondentu asinsspiedienu nemēra vispār.

Skaidrojot pētījuma rezultātus, ģimenes ārste Zane Zitmane norādīja, ka gadījumos, kad cilvēkam sirds veselības problēmas nav bijušas, pilnībā pietiek ar asinsspiediena mērīšanu pie ģimenes ārsta ikgadējo profilaktisko vizīšu laikā. Nedaudz paaugstināta asinsspiediena gadījumā eksperte iesaka noteiktu periodu veikt vairākus mērījumus dienā un apkopotā formā nodot ārstam, lai kopīgi izvērtētu vidējos asinsspiediena rādītājus un saskaņotu turpmāko ārstēšanas taktiku. Īpaša uzmanība sirds veselībai jāpievērš iedzīvotājiem pēc 40, kuriem papildu profilaktiskajām sirds veselības pārbaudēm vēlams veikt ģimenes anamnēzes izvērtēšanu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīnu un glikozes līmeni asinīs, kā arī veikt sirds un miega artēriju auskultāciju.

Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka kopumā 68% aptaujāto ir veikta kāda sirds veselības pārbaude, 18% šādas pārbaudes nav veiktas, bet vēl 10% atklājuši, ka sirds veselības pārbaudes nav veikuši, lai gan vēlētos to izdarīt. Tāpat pētījumā iegūtie dati parāda, ka sirds pārbaudes biežāk veic gados vecākie iedzīvotāji. Zitmane atklāja, ka praksē sirds pārbaudes vienlīdz aktīvi veic gan gados jauni, gan veci cilvēki.

Karstā laikā sirdij rodas pastiprināta slodze, jo pastiprinās svīšana, kā rezultātā asinis kļūst biezākas, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Zitmane atgādināja, ka arī sirds veselībai karstā laikā īpaši svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Ja karstuma dēļ parādās nespēks, reibst galva vai ir paātrināts pulss, ģimenes ārste iesaka apgulties tā, lai galva atrastos vienā līmenī ar sirdi un kājas būtu nedaudz augstāk. Gadījumā, ja minētie simptomi ilgstoši nepāriet, ieteicams nekavējoties vērsties pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus.

Veselības monitoringa aptaujas ietvaros 63% respondentu kā normālus asinsspiediena rādītājus minējuši 120/80, 23% atzīmējuši, ka optimāls asinsspiediens ir 80/120-129, bet vēl 6% uzskata, ka normāls asinsspiediens ir 80/130-139 robežās.

Zitmane skaidroja, ka 120/80 ir optimāls asinsspiediens, tomēr satraukumam nav pamata arī tad, ja asinsspiediens ir nedaudz zemāks (piemēram, 110/70). Asinsspiedienu ietekmē vairāki faktori: vecums, ķermeņa stāvoklis, fiziskā sagatavotība, stresa līmenis ikdienā, kaitīgie ieradumi, kofeīns, medikamentu lietošana un citi. Otrs rādītājs, kam vēlams sekot līdzi, ir pulss. Eksperte norāda, ka optimāls pulss miera stāvoklī ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē, savukārt trenētiem cilvēkiem šie rādītāji ir zemāki - no 40 līdz 60 sitieniem minūtē.

47% Veselības monitoringa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, rūpējoties par sirds veselību, ikdienā cenšas samazināt stresa līmeni un labi izgulēties, 28% atklājuši, ka veselīgi ēd, 27% sporto, 21% lieto medikamentus un ievēro ārsta norādījumus, savukārt 8% respondentu par sirdi rūpējas, dzerot uztura bagātinātājus. Zitmane norādīja, ka sirds veselības uzturēšanas pamatā ir dzīvesveids un ikdienas paradumi.

"BENU Aptiekas" Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.