7 aplami priekšstati par veselīgu dzīvesveidu: kāpēc olbaltumvielas un intensīva presītes trenēšana nepalīdzēs

1. mīts - ja muskuļi nesāp, ir jātrenējas aktīvāk!

“Dažreiz ir pat pretēji: ja ar regulāru un pat pieaugošu slodzi muskuļi pārstāj sāpēt, tā var būt zīme, ka muskuļi kļuvuši attīstītāki, ir uzlabojusies to izturība un plastiskums. Fizisko spēju uzlabošana var ilgt gadiem, un tā ir ļoti individuāla. Sākotnēji var šķist, ka sāpes muskuļos ir treniņa kvalitātes zīme, bet tā ne pa visam nav. Pie vainas var būt nepareizi izpildīti vingrinājumi,” – stāsta treneris, piebilstot, ka svarīga ir arī pieredze: dažos sporta veidos atlēti vairākas dienas pēc kārtas piedalās sacensībās vai intensīvi trenējas, un viņu sagatavotība ļauj tikt galā ar slodzi, ātri atjaunojoties, jo ilgtermiņa perspektīvā pareiza treniņu metodika palielina muskuļu spēju pretoties traumām un mikro traumām. 

2. mīts - priekš trenēšanās labāks ir ēdiens ar paaugstinātu olbaltumvielu saturu

Uztura jautājumā svarīgs ir balanss: no pārāk daudz uzņemtām olbaltumvielām palielinās vēders, taču sabalansēts uzturs dod daudz labāku rezultātu. “Viss ir ļoti vienkārši: jebkuras vielas izslēgšana no uztura vai arī pārāk liels tās patēriņš noved pie slikta rezultāta un veselības problēmām. Ar produktiem, kuriem ir paaugstināts olbaltumvielu saturs, ko daži ražotāji pozicionē kā sportistiem paredzētus, ir jābūt uzmanīgiem, jo tie satur ne tikai paaugstinātu olbaltumvielu daudzumu, bet vairums gadījumu arī cukura,” skaidro treneris. 

3. mīts - pēc treniņa labāk neēst

Pēc Cīruļa domām, tas kaut kādā ziņā ir pretēji veselīgam olbaltumvielu patēriņam: “Ir pieņemts domāt, ka badošanās pēc treniņa palīdz notievēt. Sekojot tēzei, parasti tā domā sievietes, kurām augums ir ļoti svarīgs. Badoties drīkst tikai tie, kuriem nav žēl savas veselības: ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielas, muskuļi lēnāk atjaunojas, un līdz ar to mazinās vēlme apmeklēt nākošos treniņus”. Patiesībā pēc treniņa “esam parādā” savam ķermenim par labi padarītu darbu, un, uzņemot veselīgu pārtiku, mums ir jāatgūst spēki. Arī tad, ja mērķis ir notievēt, maltīti nedrīkst atcelt, tikai uzmanīgi jāseko līdzi tam, ko un cik lielā daudzumā ēd. 

4. mīts - jo vairāk svīstu, jo vairāk tievēju

“Šis, protams, ir vēl viens mīts”, komentē treneris, “ka, ja pēc treniņa intensīvi nesvīsti, tas nav bijis efektīvs. Svīšana ir ķermeņa termoregulācijas process, kas ir atkarīgs no katra individuālajām īpašībām un apkārtējās vides. To ietekmē gaisa temperatūra, mitrums, apģērbs un citi faktori, un svīšana liecina par ķermeņa pārkaršanu. Tauki neizdalās līdz ar sviedriem. Tāpēc arī tas, ka dažas dāmas ietinas pārtikas plēvē, smērē sildošos krēmus, ģērbjas biezāk, lai svīstu vairāk, ir pilnīgas muļķības”. Kāpēc pēc šāda treniņa svaros parādās mazāks svars? “Tāpēc, ka ķermenis zaudē šķidrumu, nevis taukus. Svars atgriezīsies, tāpēc nav vērts pakļaut organismu tādam stresam, jo tas radīs vairāk kaitējuma nekā labuma,” skaidro Edijs.

5. mīts - jo ilgāk es trenēšos, jo ātrāk sasniegšu rezultātu

Treniņiem, uzturam un atpūtai ir jābūt balansā – tieši tā rīkojas profesionāli sportisti. Pārlieku liela slodze noved pie pārslodzes, kura organismu ietekmē tik pat negatīvi kā fizisko aktivitāšu trūkums. Lai būtu pārliecināts par treniņu režīmu, vislabāk konsultēties ar treneri.

6. mīts - jo aktīvāk trenēšu presīti, jo ātrāk tā parādīsies

“Bieži vien jaunie sportisti treniņos lūdz vairāk vingrinājumus presītei, lai ātrāk parādītos ”kubiciņi”, tomēr to parādīšanās procesu ietekmē ne tikai šīs muskuļu grupas attīstība, bet arī zemādas tauku daudzums. Nevajadzētu domāt, ka zemādas tauku daudzums samazināsies tieši vēdera rajonā – viss ķermenis tievē, un samazināt aprises tikai vēdera preses zonā nav iespējams,” stāsta Cīrulis.