Divu nevakcinētu zīdaiņu nāve, kas šokēja Latvijas sabiedrību - Veselības inspekcija sīki analizē notikušo, atbildot uz vēl neatbildēto

Atgādinām, ka pērnā gada novembrī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) mēneša laikā miruši divi bērni, kuri nebija saņēmuši nepieciešamās vakcīnas - Viens no bērniem bija saslimis ar garo klepu un nomira smagu komplikāciju dēļ, jo nebija vakcinēts. Otrs bērns pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā radās asinsreces traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs, kura dēļ bērns nomira.

Vselības inspekcija ir veikusi divu zīdaiņu nāves iemeslu analīzi un sagatavojusi priekšlikumus uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā. 

Abos gadījumos Inspekcija analīzes rezultātā ir identificējusi virkni cēloņu un veicinošo faktoru, kuru novēršanai iniciējama kopīga diskusija ar profesionālajām asociācijām, lai lemtu par efektīvākajiem uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā.

Pirmais gadījums: 3 mēnešus 23 dienas vecs bērns 2018.gada novembrī mirst no garā klepus ar smagām tā komplikācijām šādu konstatētu cēloņsakarību un ietekmējošo faktoru dēļ:

Zīdainis inficējas un rezultātā saslimst ar garo klepu divu mēnešu vecumā, nepaspējot saņemt vakcīnu. (Vakcinācija uzsākama 2 mēnešu vecumā, tātad no 2 līdz pilniem 3 mēnešiem ir likumā pieļaujamais laiks). Ģimenes ārsts un vecāki vienojas par vakcinācijas atlikšanu līdz 3 mēnešu vecumam, kas izrādās liktenīgi, jo šajā laika posmā bērns paspēj inficēties ar garo klepu (simptomi parādās vidēji pēc 10 dienām).

Ir valstis, piemēram, Lielbritānija, kurā, vakcinācija pret garo klepu tiek rekomendēta sievietēm grūtniecības periodā tieši šo iemeslu dēļ, lai mazinātu risku inficēties līdz laikam, kad vakcināciju var uzsākt zīdainim.

Secināts, ka nevienā normatīvajā aktā vai vadlīnijās kontrindikācijas vakcinācijai nav formulētas, kas arī pieļauj interpretāciju ģimenes ārstu vidū un to noteikšana ir atkarīga no ģimenes ārsta zināšanām un apsvērumiem. 

Vakcinācijas atlikšanas prakse, ģimenes ārstu noteiktie iemesli tās atlikšanai, ir papildus izpētāma, lai identificētu iespējamās vājās vietas ģimenes ārstu kompetencē tālākizglītības programmās specialitātes resertifikācijas ietvaros.

Šis ir iemesls, kāpēc Inspekcija šobrīd gatavojas klīniskajam auditam par bērnu profilaksi un vakcināciju ģimenes ārstu praksēs.

Vecāku zināšanām par vakcināciju un kontrindikācijām ir būtiska loma, tāpēc Inspekcijas ieskatā viens no potenciāliem, lai gadījums neatkārtotos, ir domāt, kādā veidā uzlabot topošo un jauno vecāku informēšanu, izglītošanu. 

Inspekcija analizējusi ambulatoro un ārstniecības posmu, parādoties saslimšanas simptomiem.

Garā klepus simptomi parādas pakāpeniski, slimība manifestējas kā parasta akūta respiratora saslimšana, līdz diezgan strauji simptomi kļūst draudoši. Nepotēts zīdainis, kurš ir saslimis ir uztverams, kā augsta riska pacients ar īpašu piesardzību. Šim būtu jābūt kā sarkanajam signālam gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem. 

Pediatriem garā klepus simptomi un saslimšana ir labi pazīstama, kamēr ģimenes ārstiem, kuri nav pediatri, diagnostika nereti sagādā grūtības. Arī šajā apstāklī slēpjas potenciāls gan pediatru iesaistīšanai agrīna vecuma, jo īpaši zīdaiņu aprūpē, gan tālākizglītības programmas pilnveidē ģimenes ārstiem. 

Diemžēl, zīdainis nonāk stacionārā tikai 12 dienas kopš saslimšanas sākuma ar smagām komplikācijām, kuru ārstēšana vairs nedod rezultātu.

Analizēta arī situācija, ka ģimenes ārsta praksē nav pieejama vakcīna HEXACIMA, dienā, kad pacients 3 mēnešu vecumā ierodas uz vakcināciju. Tā ir problēma, kas ir risināma un jau ir mainīts ģimenes ārstiem pieejamais vakcīnu pasūtīšanas apjoms, tomēr šis apstāklis nav tiešā cēloniskā sasaitē ar nevēlamo iznākumu pacientam: zīdainis jau ir inficējies ar garo klepu (inkubācijas periods 7-10 dienas, dažreiz līdz 21 dienai), līdz ar to vakcīnas neesamība vairs neizšķir iznākumu.

Otrs gadījums: 3 mēnešus vecs zīdainis 2018.gada septembrī mirst no K vitamīna deficīta koagulopātijas izraisītām smagām komplikācijām, kur K vitamīna saņemšana, visticamāk, būtu izslēgusi šāda traģiska iznākuma iestāšanos, tomēr zīdainis to nesaņēma. 

Viens no būtiskākajiem konstatējumiem ir dzemdību iestādes un vecmātes zināšanas un priekšstati par K vitamīna nozīmi profilaksē, kurus vecmāte jau iepriekš paudusi masu medijos  (priekšstati un attieksme izskan 28.11.2018.raidījumā Panorāma, kurā vecmāte skaidro: “šī pote tiek tiem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai zaļos augļūdeņos, vai ja bērnam ap kaklu aptinusies nabassaite. Pārējos gadījumos potes nepieciešamība tiekot izrunāta ar vecākiem; ja vecāki atsakās, ar varu nekas netiek spiests”). 

Inspekcijas ieskatā vecmāte ietekmējusi to, ka pacients K vitamīnu nesaņēma- šādas nepilnīgas zināšanas un personīgie priekšstati veicina nepilnīgu informāciju vecākiem lēmuma pieņemšanas procesā, ja informācija un iespējamie riski tiek pasniegti sagrozītā veidā un tādā, kas ir pretējs pierādījumos balstītai praksei, kā arī neatbilst normatīvo aktu prasībām. Konkrētajā gadījumā Inspekcija saskata gan ētiskas dabas, gan normatīvo aktu prasību apzinātu neievērošanu vecmātes rīcībā.
Līdzīgi kā garā klepus gadījumā, analizējot pacienta vecāku lomu un pieejamo informāciju vecākiem par K vitamīna profilaksi, Inspekcija secina, ka Latvijā, acīmredzot, trūkst informācijas par K vitamīna nozīmību. 

Diagnostikas process, pacientam iestājoties BKUS, bija komplicēts un sarežģīts. Tiesa, ātrāka diagnostika, ņemot vērā klīnisko atradni, nebūtu mainījusi traģisko iznākumu, atzīst Inspekcijā.

Sistēmisku cēloņu un veicinošo faktoru novēršanai Inspekcija organizēs kopīgu diskusija ar profesionālajām asociācijām, galvenajiem speciālistiem, lai lemtu par efektīvākajiem uzlabojumiem veselības aprūpes sistēmā zīdaiņu nāves novēršanai.