Lai izdzīvotu pēc iekrišanas konveijerā, fermeris Nebraskā ar kabatas nazi pats nogriež sev kāju

Traģiskais negadījums noticis pirms četrām nedēļām. Kā stāsta fermeris, jārīkojas bija ātri, jo rotējošā spirāle rāvusi kāju arvien dziļāk.

"Es nezināju, ko darīt, un nezināju arī to, cik ilgi būšu pie samaņas. Es jau gandrīz padevos, bet tad atcerējos, ka man kabatā ir kabatas nazis," stāsta varonīgais vīrietis.

Kurts fermā tajā brīdī strādājis viens pats. "Man līdzi nebija telefona, tāpēc es vienkārši sāku griezt nost kāju ar nazi. Es zināju, ka kāja ir nost brīdī, kad sajutu dīvainu kņudoņu. Iespējams, es pārgriezu cīpslu," atminas vīrietis.

Pēc tam Kurts, lienot pa zemi, izmantojot elkoņus, ātri centies nokļūt līdz telefonam, lai izsauktu palīdzību, jo, kā atceras fermeris, viņš ātri vien sācis zaudēt samaņu un arī asinis. Kurts pirmkārt piezvanījis savam dēlam, kurš ātri steidzies uz notikuma vietu, lai glābtu tēva dzīvību. Medicīniskā palīdzība pēc cietušā ieradusies zibenīgi, izmantojot helikopteru.

Kā stāsta fermeris, šī nav vienīgā trauma, kuru viņš guvis, strādājot uz lauka. "Šādi negadījumi notiek ik pa laikam. Kad es gāju sestajā klasē, manu kāju savainoja traktors. Toreiz gan cieta tikai āda," stāsta Kurts. "Mēs šeit pie tā jau esam pieraduši."

Pēc tam, kad vīrietis atgriezies mājās no slimnīcas, viņš bijis pārsteigts par to, cik patiesībā lielu distanci mērojis no traģēdijas vietas līdz tālrunim, lai izsauktu palīdzību. Viņš rāpojis aptuveni 60 metrus.

"Visi man jautā, kā es varu būt tik mierīgs. Patiesība ir tāda, ka slimnīcā es redzēju tik daudz cilvēku, kuri, iespējams, vairs nekad nestaigās. Es zinu, ka es varēšu staigāt. Man ir paveicies," atklāj Kurts. "Šī ir tikai skramba. Man apkārt ir cilvēki un draugi, kuri dzīvi pavada ratiņkrēslā."

Kurta kāja tika amputēta zem ceļgala, tāpēc, tiklīdz kāja būs sadzijusi, vīrietis apņēmies sagādāt kājas protēzi, lai pēc iespējas ātrāk atkal spētu darboties savā saimniecībā.