Ko mēs vēl nezinām par otrā tipa cukura diabētu

Iedomājoties otrā tipa cukura diabētu, jums droši vien acu priekšā nostājas notikumu rinda, kas parasti izraisa šo slimību: neveselīgs dzīvesveids un ēšanas paradumi rada lieko svaru un aptaukošanos, savukārt aptaukošanās izraisa insulīna rezistenci, kad organisms nevar sašķelt cukurus ogļhidrātos, tāpēc cukura (glikozes) līmenis asinīs sāk celties. Ja cilvēku neārstē, pieaug sirds slimību un insulta risks.

Arī diabēta slimnieku ārstēšanas metodes ir labi zināmas – diēta ar ierobežotu ogļhidrātu daudzumu un zāļu terapija, piemēram, jālieto metformīns.

2012. gadā diabēta slimnieku ārstēšanas izmaksas ASV sasniedza 245 miljardus dolāru, un šis skaitlis turpina pieaugt. Mūsdienās visā pasaulē no otrā tipa cukura diabēta cieš ap 400 miljoniem cilvēku, un lēš, ka līdz 2030. gadam šis skaitlis sasniegs 500 miljonus, – otrā tipa cukura diabēts kļūs par izplatītāko slimību pasaulē.

Un tomēr kaut kas vēl ir palicis nenoskaidrots. Mēs zinām notikumu secību, kā veidojas otrā tipa cukura diabēts, taču kur ir pieradījumi, ka viena lieta izraisa nākamo? Autoritatīvā Pasaules Veselības organizācija apgalvo, ka diabētu ierosina aptaukošanās, bet kāds mehānisms izraisa, piemēram, insulīna rezistenci? Ārsti var norādīt uz dažiem pētījumiem, kas demonstrē, ka tad, ja augstu glikozes līmeni pazemina ar medikamentiem, samazinās arī infarkta un insulta risks, kas liek domāt, ka šeit pastāv saistība.

Taču ir tikpat daudz pētījumu – un daži no tiem pat visai apjomīgi –, kuros secināts, ka diabēta slimniekiem, kam glikozes līmenis tiek pazemināts un vairs nav bīstami augsts, tik un tā rodas nieru un nervu sistēmas bojājumi – tās ir vēl vienas smaga diabēta sekas. Paradoksāli, bet vismaz saskaņā ar esošo teoriju par to, kā diabēts “darbojas”, šiem cilvēkiem ir arī lielāks kardiovaskulāro slimību risks nekā diabēta slimniekiem, kas tik stingri nekontrolē cukura līmeni. Un tas ir tāpēc, ka kopējā informācijā trūkst viena posma – stāsta par sīku molekulu, ko dēvē par metilglioksālu.

Metilglioksāla galvenais uzdevums ir saistīts ar glikozes metabolismu, bet tas palīdz veidot arī citas molekulas, kas pārveido olbaltumvielas, taukus un DNS. Ja metilglioksāla līmenis ir pārāk augsts, tas var traucēt citu molekulu darbību un izraisīt vairākas problēmas, piemēram, aterosklerozi jeb artēriju sacietēšanu, kas ir insulta un infarkta priekšvēstnesis.

Jau gadiem ārsti ir novērojuši, ka diabēta slimniekiem metilglioksāla līmenis asinīs ir būtiski paaugstināts, bet viņi bija domājuši, ka tā ir cukura diabēta blakne. Kāds jauns pētījums liecina, ka insulīna rezistenci izraisa nevis aptaukošanās, bet gan tieši šis metilglioksāls. Samaziniet tā līmeni un jūs redzēsiet, ka diabēta simptomi sāk pazust, un to var panākt ar ne pārāk dārgu uztura bagātinātāju karnozīnu.

Noskaidrojot nezināmo

Gadiem ir apkopots aizvien vairāk pierādījumu par to, ka mums nav pilnīga priekštata par diabētu, tomēr šos pētījumus ignorēja. Kādā pārskatā, ko veikuši pētnieki no Kentuki Universitātes, zinātnieki norāda, ka trīs apjomīgos pētījumos par diabētu – konstatēts, ka stingrai glikozes līmeņa kontrolei nebija nekāda ietekmes uz sirds veselību un patiesībā var būt pat negatīvas sekas. 

Pētnieki no Hipertensijas un nefroloģijas klīnikas Hannoverē, Vācijā, tam piekrīt. Jau minēto trīs pētījumu plus UKPDS pārskatā pētnieki konstatēja, ka augstāka mirstība no sirds slimībām bija tiem, kam glikozes līmenis tika kontrolēts. 

Pētnieki no Toronto Universitātes ir gājuši vēl tālāk un paziņojuši, ka diabēta ārstēšanas galvenais uzdevums – kontrolēt glikozes līmeni – ir “pretrunīgs”. Viens no lielākajiem draudiem glikozes līmeņa kontrolei ir hipoglikēmija, kad cukura līmenis asinīs krītas bīstami zemu. 

Otrā tipa cukura diabēts, iespējams, ir cena, kas jāmaksā par moderno Rietumu dzīvesveidu un rūpnieciski ražotu pārtiku, un tas ir karš, kurā medicīnai nav izredžu uzvarēt.

Klasiskie diabēta simptomi

Bieža urinēšana

Slāpes

Izsalkums

Neskaidra redze

Nieze

Durstīšana pirkstos un pēdās

Nogurums