Vai jaunas brīnumzāles? Novērsiet magnija trūkumu, un sirdskaites nedraudēs!

Sirds slimības mulsina

Cilvēku var apdraudēt visdažādākie riska faktori: augsts asinsspiediens, artēriju sieniņu sabiezēšana, augsts holesterīna līmenis un sirds ritma novirzes, un vienīgais veids, kādā mūsdienu medicīna iedarbojas pret šiem stāvokļiem, – katram atsevišķi nozīmē zāles. Tādējādi sirds slimību standarta ārstēšanā no tik daudzu medikamentu vienlaicīgas izrakstīšanas rodas jauna problēma – šo zāļu savstarpējā iedarbība un blaknes, un ir jautājums, kā no tā izvairīties.

Ortomolekulārajā (uzturā balstītā) medicīnā ir cita pieeja sirds slimībām. Tajā mēģina atklāt un labot iespējamo uzturvielu trūkumu, kas varētu būt fizioloģisko nelīdzsvarotību pamatā.

Patlaban tiek pētīta D vitamīna, Omega 3 taukskābju, antioksidantu un B grupas vitamīnu loma sirds veselībā, bet viena sakarība ir skaidri iezīmējusies – zems magnija līmenis ir saistīts ar sirds slimības risku.

Pētījumos par iedzīvotāju veselību ir atklāta saikne starp magniju un veselīgu sirdi. Dažādās valstīs un pat vienas valsts dažādās daļās ir noteiktas sirds un asinsvadu slimību riska atšķirības, un tās lielā mērā ir saistītas ar magnija līmeņa reģionālajām variācijām augsnē un ūdenī.

Uzturs, kurā bagātīgi ietilpst dārzeņi un augļi, rieksti, sēklas un pilngraudu produkti (šādu uzturu iesaka, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimību izplatību) patiesībā arī satur daudz magnija.

Dabiskās “zāles”

Magnijs ir kalcija antagonists, kas nozīmē, ka tas sacenšas ar kalciju par uzsūkšanos nierēs un ieplūšanu šūnās. Šīs darbības dēļ magnijs tiek dēvēts par dabisku kalcija kanālu blokatoru. .Pētījumos ar dzīvniekiem ir atklāts, ka pietiekams magnija daudzums uzturā palīdzējis aizsargāt un pat samazināt artēriju pārkaļķošanos un asinsvadu sieniņu bojājumus.

Magnijs ir arī cieši saistīts ar šūnu elektrolītu (šķidruma un minerālvielu) līdzsvara uzturēšanu. Pietiekams magnija daudzums uzturā ir nepieciešamas, lai saglabātu normālu kālija līmeni, un tam ir liela nozīme regulāra sirds ritma nodrošināšanā.

Šai universālajai minerālvielai ir galvenā loma skeleta, sirds un gludās muskulatūras atslābināšanā pēc muskuļu saraušanās. Lai notiktu muskuļu saraušanās, muskuļu šūnās jāpieaug kalcija līmenim, bet, lai sekotu atslābināšanās, kalcijs ir vai nu jāaizvāc no muskuļu šūnām, vai jānosūta atpakaļ uz uzglabāšanas vietām šūnās.

Šis process arī ir atkarīgs no magnija pieejamības.

Ja magnijs ir uzņemts nepietiekami, gludo un sirds muskuļu spēja atslābināties būs traucēta un pieaugs sirds pārsitienu (ātras vai neregulāras sirdsdarbības), augsta asinsspiediena un sirds un smadzeņu asinsvadu pēkšņas saspiešanas risks. Tas, iespējams, var izraisīt infarktu vai insultu.

Laboratorijas pētījumos, kuros analizētas šūnu kultūras un dzīvnieku audi, secināts, ka magnija trūkums ietekmē to audu funkcijas un struktūru, kas izklāj sirdi un artērijas, un ir labi zināms, ka arteriālo sieniņu viengabalainība ir būtiska, lai pasargātu no aterosklerozes. Tas viss liek domāt, ka zema magnija līmeņa koriģēšana varētu būt noderīgs un lēts veids, kā pasargāt savu sirdi un ārstēties no sirds un asinsvadu slimībām.

Magnijs un holesterīna regulēšana

Magnijs ir vajadzīgs arī, lai regulētu 3-hidroksi-3-metilglutaril-koenzīma A (HMG-CoA) reduktāzi, tas ir enzīms, kas kontrolē holesterīna ražošanu. Šajā gadījumā magnijam ir daļēji līdzīgs efekts kā plaši lietotajiem statīnu grupas medikamentiem, kuri darbojas, nomācot šo enzīmu. Taču statīni nepārtraukti nomāc holesterīna ražošanu, tādējādi ierobežojot tā pieejamību šūnu membrānu sintēzei un labošanai, seksa un stresa hormoniem un D vitamīnam, turpretī magnijam ir izcila spēja atšķirt, izslēdzot un ieslēdzot HMG-CoA aktivitāti pēc vajadzības.

Vēl viena nevēlama statīnu grupas zāļu blakne ir cirkulējošā testosterona līmeņa pazemināšana (tas pasargā no sirds un asinsvadu slimību riska gan vīriešus, gan sievietes), savukārt uztura bagātināšana ar magniju liecina, ka vīriešiem šādi var palielināt kopējo testosterona līmeni.

Magnijam ir arī pretiekaisuma īpašības. Šīs vitāli svarīgās uzturvielas trūkums izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus un oksidatīvo stresu, tādējādi palielinot ķermeņa vispārējo iekaisuma līmeni. Tas savukārt stimulē veselu notikumu kaskādi: rodas disfunkcionāli asinsvadi, veidojas asins recekļi, un mainās veids, kā tiek pārstrādāti tauki.

Kādā pētījumā 14 sievietēm pēcmenopauzes laikā lūdza samazināt magnija uzņemšanu līdz 33% no ieteicamās dienas devas – tas ir līmenis, kas atbilst magnija daudzumam tipiskā rietumu stila diētā. Šīm sievietēm parādījās sirds aritmija, asinīs palielinājās cukura daudzums, mainījās holesterīna līmenis un bija dažādas citas sekas, un tas notika tikai 78 dienu laikā (dažām – jau pēc 42 dienām).

Kāpēc tā trūkst?

Tievās zarnas un nieres uztur magnija līmeni smalkā līdzsvarā, bet šo procesu raksturo šaurs diapazons. Ja uzņemts par daudz magnija, nieres ķeras pie darba un palielina tā izdalīšanu. Ja uzņemšana krītas, tievās zarnas un nieres pastiprina uzsūkšanu. Ja magnija līmenis turpina kristies, organisms cenšas to atjaunot, atņemot magnija rezerves kauliem. Tas nozīmē, ka magnija statuss ir atkarīgs no abu šo orgānu (nieru un tievo zarnu) veselības – magnija trūkums ir zināma iekaisīgo zarnu slimību komplikācija, savukārt smaga nieru slimība var būt augstas magnija koncentrācijas rezultāts asinīs.

Ir daudz iemeslu, kādēļ cilvēkiem rodas magnija deficīts. Var būt iedzimta nespēja uzsūkt vai saglabāt magniju, organisms to var izdalīt pārmērīgā daudzumā, jo ir stresā vai cilvēks nelieto ar magniju pietiekami bagātīgus produktus.

Taču galvenais vaininieks ir mūsdienu diēta. Daudzās rietumu tautās magnija uzņemšana ar barību ir nožēlojami trūcīga. Kanādā dienas deva tiem, kas ēd viduvēji, ir no 200 līdz 300 mg dienā. Tas ir mazāk nekā ieteicamā dienas deva (320 mg dienā sievietēm un 420 mg dienā vīriešiem pēc 30 gadu vecuma) un daudz mazāk nekā optimālais līmenis 500–750 mg dienā.

Nacionālais veselības un uztura pārbaudes pārskats ASV, ko veica 1999.–2000. gadā, atklāja, ka 79% pieaugušo magniju uzņem mazāk par noteikto normu.

Arī vairāki medicīniski stāvokļi var ietekmēt magnija daudzumu organismā, tostarp hroniska caureja un vemšana, pārmērīga urinēšana slikti kontrolēta diabēta dēļ, intensīva un/vai ilgstoša sportošana un pārmērīga alkohola lietošana.

Vēl viens vaininieks ir recepšu zāles, ironiskā kārtā to vidū ir arī daži medikamenti, kas domāti sirds slimībām, piemēram, cilpas diurētiķi kā furosemīds un tiazīdi kā indapamīds.

Nesen ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) izdeva zāļu drošības paziņojumu, kurā brīdināja, ka protonu sūkņa inhibitori, tostarp omeprazols, lansoprazols un esomeprazols (tos parasti izraksta gastroezofageālā atviļņa – grēmu – ārstēšanai) var pastiprināti iztērēt magniju, iespējams, izraisot kājās krampjus, muskuļu raustīšanos un vājumu, trīsas, muskuļu spazmas, lēkmes un sirds pārsitienus (neregulāru vai ātru sirdsdarbību). FDA arī uzsvēra, ka šis stāvoklis var pastiprināties cilvēkiem, kuri lieto citas zāles, kas arī iztērē magniju, piemēram, digoksīnu un diurētiķus – tos parasti izraksta sirds un asinsvadu slimniekiem.

Stress – vēl viens magnija iznīcinātājs

Magnija daudzumu iztukšo arī stress. Dzīvojot ilgstošā stresā, virsnieru dziedzera hormoni izraisa magnija līmeņa kritumu šūnās. Tas rada kalcija ieplūšanu nervu šūnās, kas savukārt izraisa visu veidu muskuļu šūnu saraušanos, sevišķi sirds un asinsvadu gludās muskulatūras šūnu, jo to uzdevums ir ātri atbildēt uz pēkšņu akūtu stresu. Šī reakcija ir nepieciešama, lai sagatavotos cīnies vai bēdz stimulam. Normālos apstākļos muskuļu šūnas atgriežas atslābinātā stāvoklī, tiklīdz neparedzētās briesmas ir pagājušas. Taču, ja stress ir hronisks un magnija līmenis nepietiekams, skeleta, sirds un asinsvadu muskuļi šādā saraušanās stāvoklī paliek ilgstoši.

Kalcijs un magnijs organismā darbojas kopīgi, taču mūsu uztura dēļ kalcija un magnija līdzsvarā ir radusies dramatiska nobīde. Atšķirībā no mednieku vācēju laikmeta ēdienkartes, mūsdienu uzturā ir maz magnija un, pateicoties piena produktu pieejamībai un patēriņam, daudz vairāk kalcija. Šī kombinācija, ko veido mainītais uzturs, magniju izsmeļošo zāļu lietošana, urbānā dzīvesveida radītais augstais stresa līmenis un pastiprinātā kalcija uzņemšana osteoporozes profilakses dēļ, tiecas palielināt starpšūnu kalciju un samazināt magniju, tā radot stāvokli, kad skeleta, sirds un asinsvadu muskuļi paliek savilkti.

Patiesībā veiktie lielie pētījumi par cilvēkiem, kas lieto kalcija uztura bagātinātājus, bet papildus neuzņem magniju vai nepārbauda magnija daudzumu organismā, liecina par saikni ar palielinātu sirds slimību risku gan vīriešiem, gan sievietēm.

Uztura bagātinātāji

Ja vien nav nieru mazspējas, vislabākais veids, kā uzlabot magnija statusu organismā, ir lietot iekšķīgi uzņemamus uztura bagātinātājus. Lai gan standarta deva ir noteikta 5 mg uz kilogramu ķermeņa svara dienā, tas ir, 70 kg smagam cilvēkam vajadzētu uzņemt 350 mg magnija dienā, individuālo vajadzību pēc magnija ir grūti noteikt, un tā var atšķirties pat vienam cilvēkam atkarībā no stresa līmeņa, diētas un zālēm, ko viņš attiecīgajā brīdī lieto.

Izmēģinājuma metode, kā noteikt optimālo magnija uzņemšanas daudzumu, varētu būt palielināt tā uzņemšanu līdz zarnu nepanesības robežai (lietot pieaugošas devas, līdz rodas mīksti izkārnījumi, kas nozīmē, ka uzņemts par daudz). Optimālais līmenis tad varētu būt deva, kas lietota tieši pirms tam.

Palielinot magnija līmeni, ir arī svarīgi nepārslogot kuņģa un zarnu trakta spējas to uzsūkt. Ļoti pakāpeniska magnija palielināšana (ik pēc trim vai četrām dienām) ar mazām papildu devām (ap 50 mg elementālā magnija), lai radītu mīkstu vēdera izeju vienu vai divas reizes dienā, ir vislabākais risinājums, un simptomiem vajadzētu pakāpeniski izzust. Ja ir nemiers, nogurums, galvassāpes, bezmiegs vai kašķīgums, vajadzētu just uzlabojumu. Vajadzētu sajust arī labāku garastāvokli un miegu, kā arī enerģijas pieplūdumu.

Viena no vislabāk pārstrādājamajām magnija formām ir magnija citrāts. Magnija oksīdā ir augstāka elementālā magnija koncentrācija, bet tas tik labi neuzsūcas kā citrāta sāļi. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, sadaliet devu rītam un vakaram.

Magnija trūkumam ir dziļa organiska saistība ar veselību kopumā, sevišķi tas ir saistīts ar sirds slimībām, jo ietekmē visus galvenos riska faktorus.

Nepaļaujieties tikai uz uztura bagātinātājiem. Lietojiet organisku, pilnvērtīgu pārtiku – daudz augļu, dārzeņu un pilngraudu produktu, lai apmēram divas trešdaļas dienas enerģijas (kaloriju) uzņemtu ar augu valsts pārtiku un atlikušo trešdaļu ar dzīvnieku izcelsmes produktiem. Ja dienā uzņemat, piemēram, 2100 kaloriju, parēķiniet, lai apēstais jūs nodrošinātu ar 1100 mg kalcija un 800 mg magnija, tā ir laba proporcija, kas ļauj saglabāt veselu sirdi.

Kā noteikt, vai trūkst magnija?

Laboratorijas analīzes par magnija līmeni organismā ir diezgan neprecīzas. Magnija kritums asinīs tiek ātri normalizēts ar tā uzkrājumiem kaulos un šūnās, turklāt, tā kā tas nav stabils asins šūnās, magnija noteikšana ar tradicionālajām standarta metodēm (serumā, plazmā vai sarkanajās asins šūnās) neatklāj patieso ainu.

Alternatīva pieeja, kam nav vajadzīgas laboratorijas analīzes, ir simptomu apskats. Nepietiekami magnija uzkrājumi audos parādās kā skeleta muskuļu funkciju traucējumi, piemēram, krampji kājās, spazmas, muskuļu raustīšanās, nemierīgo kāju sindroms un savilkti muskuļi.

Nelīdzsvarotība ir saskatāma arī gludajā muskulatūrā. Fiziski tas izpaužas kā nenoregulētas plaušu funkcijas, piemēram, aizdusa, sēkšana un astma, un pat biežas nopūtas.

Vēl viena iespējamā norāde ir slikts urīnpūšļa signāls (to ietekmē kalcija un magnija līdzsvars), sevišķi naktī, kad vajadzība pēc magnija ir lielāka, kā arī aizcietējumi, jo magnijam ir galvenā loma kuņģa un zarnu trakta gludās muskulatūras atslābināšanā.

Ir arī vairākas citas pazīmes.

* Vai jums ir krampji kājās vai pēdās?

* Vai pleci ir bieži savilkti vai stingri dienas beigās?

* Vai muguru kādreiz savelk spazmas?

* Vai izjūtat muskuļu raustīšanos, sevišķi ap acīm?

* Vai ir sēcoša elpa vai astma, sevišķi pēc vingrošanas?

* Vai rodas aizdusa, piemēram, kāpjot pa kāpnēm?

* Vai bieži nopūšaties?

* Vai ir paātrināta vai neregulāra sirdsdarbība?

* Vai ir vajadzība bieži iet uz tualeti, sevišķi naktīs?

* Vai ir bijuši aizcietējumi?

Produkti, kas ir labs magnija avots

* Āte un garneles

* Pilngraudu maize un auzas

* Pupas un citi pākšaugi

* Lapu dārzeņi

* Sēklas un rieksti

* Tumšā šokolāde

Tumšā šokolāde arī pazemina asinsspiedienu, uzlabo asinsvadu funkcijas un glikozes vielmaiņu, samazina asins trombu veidošanos un asinsvadu sieniņu salipšanu.

Magnija daudzums dažos produktos

Dažādos riekstos

½ tases = 150 mg

Melnās pupiņas

½ tases = 120 mg

Ķirbju sēklas

½ tases = 350 mg

Šokolāde

100 g = 295 mg

Āte

85 g = 70 mg

Rakstam izmantoti fragmenti no grāmatas “Hronisko slimību ortomolekulārā ārstēšana” (Orthomolecular Treatment of Chronic Disease, Basic Health Publications, 2014), pieejama www.deep-books.co.uk

Eilīna Bērforda-Meisone, žurnāls “Ko Ārsti Tev Nestāsta” / Foto: Shutterstock