Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā
Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Turklāt, neskatoties uz būtisko izrāvienu 2018.gadā, Latvijas atpalicība šajā jomā ar katru gadu pieaug, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotie dati par inovatīvo zāļu pieejamību Baltijas valstīs 2018.gadā.
No trijām Baltijas valstīm visvairāk inovatīvo zāļu valsts kompensējamo medikamentu sistēmā ir iekļauts Lietuvā – kopā 88 zāles. Līdzīga situācija ir Igaunijā, kur valsts apmaksā 84 jaunos medikamentus. Savukārt Latvijā kompensējamo zāļu sistēmā iekļauts par trešdaļu mazāk jeb 53 jauno medikamentu, liecina SIFFA apkopotie biedru dati 2019.gada martā.
SIFFA pozitīvi vērtē to, ka 2018.gadā Latvijā valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki jaunākās paaudzes medikamenti vēža slimnieku ārstēšanai - zāles gastroenteropātisku audzēju, metastātiska plaušu, zarnu un prostatas audzēju, HER2 pozitīva metastātiska krūts vēža, olnīcu audzēja, limfoleikozes, kā arī metastātiskas ādas melanomas ārstēšanai. Tāpat pirmo reizi iekļauti jaunākās paaudzes medikamenti kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, zāles čūlainā kolīta, krona slimībām u.c.
Tomēr joprojām ir virkne slimību, kuru ārstēšanai valsts apmaksāto jaunāko zāļu nav vispār, un īpaši izteikti tas vērojams onkoloģijas jomā. Piemēram, Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, nav pieejamas jaunās zāles aknu un vairogdziedzera vēža ārstēšanai, Hodžkina limfomas un akūtas leikēmijas ārstēšanai u.c.
Latvijā pēdējā gada laikā kompensācijas sistēmu papildinājuši 22 jauni medikamenti. Tikmēr arī Lietuva un Igaunija nestāv uz vietas un valsts apmaksāto zāļu saraksts tiek aktīvi papildināts arī šajās valstīs: Lietuva gada laikā iekļāvusi 26 jaunas zāles, bet Igaunija – 20.
Kaut gan Latvijā valsts budžetā finansējums veselības aprūpes sistēmai pērn ir būtiski palielināts un arī Nacionālais veselības dienests tiecas kompensācijas sistēmā iekļaut aizvien jaunus medikamentus, kā norāda V.Bolēvics, progress šajā ziņā būtu vēlams straujāks, lai jau tuvāko gadu laikā Latvija no iedzinēja pozīcijām nokļūtu līderos.
„Lai sasniegtu Lietuvas un Igaunijas rādītājus, Latvijā jaunākās paaudzes zāļu īpatsvaru kompensācijas sistēmā būtu nepieciešams būtiski palielināt un ik gadu iekļaut vismaz 30 jaunus medikamentus. Tikai tā vidējā termiņā Latvija spēs pielīdzināties mūsu kaimiņu sasniegtajam,” norāda Valters Bolēvics, SIFFA izpilddirektors.
Kā norāda V.Bolēvics, jaunākās paaudzes medikamenti ir ievērojami pārāki par tiem, kas radīti pirms desmit gadiem vai vēl senāk - tie ir būtiski efektīvāki un spēj samazināt mirstību, pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti..
V.Bolēvics atgādina, ka tieši jaunākās paaudzes medikamenti, kuru izstrādē tiek ieguldīts milzīgs zinātnieku darbs un investīcijas, ir radikāli mainījuši tradicionālo priekšstatu par smagām slimībām, no nāvējošām tās ierindojot hronisko vai pat ārstējamo vidū. Piemēram, jaunākās paaudzes zāles šodien nodrošina atveseļošanos 96% C hepatīta slimnieku, kamēr agrāk no katriem 100 slimniekiem pilnībā tika izārstēti 40.
Arī HIV/AIDS vēl 1995.gadā bija nāvējoša diagnoze, bet jaunās zāles to ļāvuša padarīt par hronisku un kontrolējamu slimību. Līdzīgi ir onkoloģijā, kur jauno zāļu lietošanas rezultātā vēža slimnieku mirstība ir samazinājusies par 20%, bet dzīves ilgums daudzos gadījumos vēža slimniekiem pieaudzis par 5 gadiem un vairāk, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) dati. Savukārt hematoloģijā ar jaunās paaudzes medikamentiem daļai pacientu ir iespējama pat izārstēšanās gadījumos, kad “vecā” ķīmijterapija nelīdz.
„Ir ļoti būtiski, lai jaunākās paaudzes medikamentu sniegtos ieguvumus novērtētu ne tikai pacienti, bet arī Latvijas veselības politikas veidotāji, veicinot straujāku to iekļaušanu kompensējamo zāļu sistēmā. Tā rezultātā mēs panāksim veselāku sabiedrību, kāpināsim iedzīvotāju mūža ilguma un dzīves kvalitātes rādītājus,” saka V.Bolēvics.
Kaut gan jaunie medikamenti prasa lielākus ieguldījumus, V.Bolēvics uzsver, ka šīs zāles ir jāvērtē nevis kā papildu izdevumi veselības budžetā, bet gan vidēja un pat ilgtermiņa investīcijas tautsaimniecībā, kas sniedz būtiskus ieguvumus – samazina ārstēšanas izmaksas, sociālā budžeta izmaksas par slimo cilvēku darba nespēju un invaliditātes pabalstus.
Lai panāktu atklātu un prognozējamu inovatīvo zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā, zāļu ražotāji aicina veselības politikas veidotājus jau tagad aktīvi sākt izvērtēt, kādi medikamenti Latvijā kompensējamo zāļu sarakstā tiks iekļauti nākamajos gados, sniedzot precīzu un caurspīdīgu informāciju visiem procesā iesaistītajiem sadarbība partneriem – ārstiem, pacientu organizācijām un zāļu ražotājiem.
