Kāpēc patiesībā sāp nieres
Vairāk par nieru problēmām skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefroloģe Anna Popova.
1. Ja nieres ir ļoti lielas. To izraisa policistiskā nieru slimība, kad nierēs ir daudz cistu (ar šķidrumu pildītu veidojumu). Normālas nieres cilvēkam ir ap 11–12 cm lielas, bet, ja ir policistiskā nieru slimība, tās var būt pat 20 cm lielas, un tad tiek iestiepta kapsula, kas apņem nieri, un būs jūtamas trulas sāpes. Parasti policistiskā nieru slimība ir iedzimta – ja ar to ģimenē ir slimojuši tēvs vai māte, visticamāk, ar to saslims arī viņu bērni. Par šo slimību jau būs zināms no tuviniekiem.
2. Ja cilvēkam ir akmens, kas izkustējies no savas vietas nierē un iekļuvis urīnvadā, to nosprostojot. Tādas sāpes dakteri sauc par nieru koliku. Kamēr akmens mierīgi guļ nierē, to nevaram just (tas nesāp), bet, iekrītot urīnvadā, tas rada pēkšņas, asas, neciešamas, ļoti spēcīgas sāpes; parasti ir jāsauc ātrā medicīniskā palīdzība, un ļoti bieži vajadzīgi narkotiskie līdzekļi pret sāpēm.
Šādu nierakmeni jācenšas kaut kādā veidā likvidēt, arī tāpēc, lai tas neizraisa urīnvada nosprostojumu, jo, urīnam sastājoties, rodas risks veselībai. Ķirurgi var izmantot, piemēram, litotripsiju jeb nierakmens skaldīšanu ar triecienviļņiem, kas akmeni sadrupina. Šķembas no organisma izvadās dažu dienu vai nedēļu laikā. Tiek veiktas arī endoskopiskas nierakmeņu operācijas, kuru laikā ar endoskopisku iekārtu iekļūst līdz akmenim un to sadrupina ar lāzeru, un pa daļiņām izvelk ārā (ja šķembas mazas, tām ļauj pašām izdalīties). Ir arī perkutānas operācijas (kad endoskopu ievada caur griezienu sānā), bet sen zināmās vaļējās operācijas uzskata par noderīgām tikai ļoti sarežģītās situācijās un kad citas metodes nevar izmantot.
Protams, ja neliels akmens (mazāks par 5–6 mm) atrodas pietiekami zemu urīnvadā, tas kopā ar urīnu var izdalīties pats (var būt nepieciešami speciāli medikamenti un pretsāpju līdzekli). Tad runa ir par konservatīvu ārstēšanas metodi
3. Ja ir noticis nieres infarkts. Līdzīgi kā sirds infarkta gadījumā, kad ir pēkšņas sāpes sirdī, var būt arī nieres infarkts. Tā notiek, ja mazs trombs nonāk nieres asinsvadā un šajā vietā to nosprosto. Attīstās išēmija (skābekļa bads), un tā izpaužas ar sāpēm – pēkšņām un stiprām.
4. Visbiežākais sāpju iemesls – nieres iekaisums jeb pielonefrīts (var būt akūts un hronisks). Tad būs ne tikai sāpes jostas rajonā, bet arī paaugstināta temperatūra (38 vai pat 39 grādi), jo slimība vienmēr iet kopā ar augstu temperatūtu, var būt slikta dūša un vemšana. Ārstēšanai parasti izmanto antibakteriālus līdzekļus, ko ārsts izraksta pēc diagnozes noskaidrošanas.
Zināšanai
• Profilaksei pret nierakmeņiem, urīnceļu iekaisumiem vislabākais ir ūdens dzeršana, jo palīdz atšķaidīt urīnu.
