Ārsti ar 57 gadu stāžu dzenā pa pirmās palīdzības kursiem - tāpat vien, kvalifikācijai
Lienīte Mihelsone ir daudziem - īpaši sievietēm - labi zināma daktere. Medicīnā viņa strādā jau 57 gadus, no tiem 53 - kā ginekoloģe. Bet nu kundze savos cienījamos gados nonākusi situācijā, kas pašai raisa jautājumus, proti, ārstei liek bizot pa dažādiem kursiem, kuros jāvāc punkti savai kvalifikācijai.
Dakterei Mihelsonei ir jau pāri astoņdesmit, taču viņa joprojām darbojas savā profesijā. LTV raidījumam "4.studija" ārste stāsta: "Tagad man beidzās reģistrs [ārstniecības personas apliecība - red.], un man pieprasa 150 stundas kaut kur nosēdēt lekcijās. Bez tam arī ātrās palīdzības kursi. Sakiet, vai man 81 gada vecumā būtu jābizo pa pasauli, vācot vēl kaut kādus punktus?! Es domāju, man pietiek prāta, lai es veiktu profilaktisko darbu," pamatotu sašutumu pauž pieredzējusī mediķe.
Mihelsone ir neizpratnē, vai cilvēkiem viņas vecumā nudien pa jaunam jāapgūst medicīnā elementārais. Sieviete runā arī par strādājošiem ārstiem vecumā ap 60-65, kuri ikdienā praktizē un strādā, un arī viņiem "jābizo" apkārt iegūt kaut kādus kvalifikācijas punktus. Lienīte arī aicina aptvert, ka pirmajā palīdzībā gadu desmitu laikā nekas nav mainījies: "Katrs zina, kas pa kuru galu jāiepūš iekšā!"
Jā ārsti neiet uz kursiem, sertifikātu neatjauno
Kā noskaidroja "4.studija", dažādas lekcijas un apmācības jāapmeklē teju visiem mediķiem neatkarīgi no vecuma. Pretējā gadījumā var tik atņemta apliecība viņa darbam. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders skaidro, ka resertifikācijas procesu veic Ārstu biedrība kopā ar profesionālajām asociācijām. "Medicīna strauji attīstās. Protams, pamata lietas nemainās, bet, ja runājam par mediķu tālākizglītību, arī ārstniecības likumā ir noteikts, ka arī praktizējošiem mediķiem pastāvīgi jāturpina zināšanu papildināšana," skaidro Šneiders.
Vienkārši atsēdēšana?
Kursantam jāvāc kursu apmeklējumu stundas, tādējādi ceļot savu kvalifikāciju, taču nekādu kursu nobeiguma testu vai eksāmenu nemaz nav. Tātad - mediķis šajos kursos varot kaut vai gulēt, jo galvenais, ka esi tos apmeklējis, ziņo "4.studija". Ārstu biedrībā šādu praksi atbalsta, jo pat guļot tāpat kaut kas galvā aizķeras. "Tas viss ir pacienta interesēs. Lai tajā brīdī, kad dakteris nonāk pie pacienta, pacients ir pārliecināts: dakteris ir kvalificiēts un savas lietas speciālists," skaidro biedrības juriste Elita Vīksne. Biedrībā gan norāda, ka ārsta vārdu - nosaukumu, diplomu - neviens nevar cilvēkam atņemt, bet runa esot par tiesībām strādāt šajā nozarē. Un tam vajadzīgi nemitīgie izglītošanās kursi. Savukārt nekur pēc būtības nespēj atbildēt, vai šādi kursi vajadzīgi arī cilvēkiem, kas medicīnā nostrādājuši pusgadsimtu. Vairāk par radušos situāciju skaties LTV "4.studijas" sižetā:
